trešdiena, 2019. gada 20. marts

Nostaļģiķi. Vēsturiskas bildes



Šie ir ekrānšāviņi no šodienas, 2019. gada 20. marta, Latvijas Avīzes. Nekas īpašs. Bet šīs ir vēsturiskas bildes.

Bildei pa kreisi (diemžēl) nav tiešā informatīvā sakara ar jaunumu, par kuru raksta avīze. Šīs nav nav ar Krimu saistītās svinības Daugavpilī. Tas ir 9. maijs (diemžēl, nav skaidrs, kurā gadā).Vēstījums ir skaidrs: sovjetu nostaļģiķu paaudze turpina trakot.

Es saprotu, kāpēc to izmanto mesidža ilustrācijai, lai gan likt to kā augšējo, galveno bildi ir viennozīmīgi manipulatīvi. LA lasītājs neiebilst. Arí šai pusē ir sovjetu nostaļģiķi, kas uzlādējas no otrās puses negatīvās enerģijas.

Bilde par labi ir tipisks pasākums "ķeksītim". Унылое говно - nožēlojams sūds, lacklustre crap. Izmantoju šo terminu krievu valodā, jo tas lieliski apzīmē sovjetu stila izcili nekreatīvus pasākumus post-sovjetu telpā. Tā ir tā bēdīgā izstāde, kuru "slēdza". Visticamāk, tāpēc ka to neviens nebija apmeklējis un tai bija vajadzīga promocija - "aizliegtai" izstādei ir labākas šanses.

Kāpēc vēsturiskas? Tās ir par to, ko vēl dara. Drīz to vairs nedarīs. Ne tāpēc, ka neļauj vai aizliedz. Un ne tāpēc, ka Krievijas specdienestiem, tai skaitā Krievijas vēstniecībām un konsulātiem (topornijām, kā viss putiniskais, rezidentūrām), nebūs naudas. Nauda šiem būs vienmēr, jo viņi turpinās izsūkt Krieviju, kāmēr tā pastāv. Bet nebūs kam to rādīt, kam smadzenes skalot, ko apžilbināt un fascinēt.

Nē, publika lielākoties paliks tā pati, ļoti kāra uz karnevāliem, balagāniem, vienkāršojumiem un saldiem meliem - publika nekad nav citāda. Bet publika arvien mazāk skatīsies Maskavas virzienā, arvien mazāk gaidīs atbildes uz savām dzīves situācijām no Maskavas, arvien mazāk saistīs sevi ar pagātni un arvien vairāk atvērsies dzīves realitātēm savā tiešajā vidē. Šis ir nenovēršams process. Tas nav ne negatīvs, ne pozitīvs. Impērijas sadalās, drup un mirst - daudz lēnāk ieradumos un atmiņā, nekā uz papīra. Ceru, ka neatvairāmais impērijas gals nozīmēs "dembeļu" abām nostaļģiķu pusēm.

otrdiena, 2019. gada 12. marts

Is Saskana really what it smells like?

My twopence on power struggle seven years ago, Sep 2012. Was wrong about something (like Lembergs's ZZS was small and risking to lose elections - what was I thinking), but mostly right I should think. Of course what did I know about Saskana's true backing?

I still don't. When one looks at Saskana, all one has seen for years is Putin-style fraud and cheat. Hence, perhaps, an easy and unfortunate mistake.

The icing and topping, the easily identifiable style may not necessarily have much to do with Saskana's real flesh and blood. I still strongly believe, however, Moscow really is the parent regime, the original DNA donor to Saskana. Spiritually, mindset-wise. But it is clearly not Saskana's essence, not the fuel or the idea.

Read Dimitrijs Alehins' answer to What is the situation with oligarchy like in Latvia? on Quora

Mobilitāte. Noturēt no emigrācijas ir dārgi

No raksta Delfi.lv

Man ļoti patīk doma par reģionālajiem maršrutiem, Latvijā - Salacgrīva - Bauska ar vairākām pieturām (sakarā ar Rail Baltica šeit). Manuprāt, tas ir tieši tas, kas ir vajadzīgs vietējai un reģionālajai cilvēku mobilitātei. Tagadēja padomiskā sabiedriskā transporta sistēma ir izcili archaiska un pēc būtības nebija mainījusies no 1950. gadiem.

Ir jāmaina pati filozofija. Iespējams, ka modernās domāšanas un pārmaiņu aģentu dziļi archaiski domājošajai sabiedrībai "uzspiestais" Rail Baltica projekts uzdrošinās pabiklus prātus padomāt arī par modernu - EU sliežu platuma un ātruma standarta - dzelzceļa savienojumu tīkla paplašināšanu uz pārējiem reģioniem. 

Jā, tas ir dārgi, tā ir liela investīcija. Bet vienmēr ir jāsalīdzina ar pretējo - kas ir status quo: nekomfortabli, lēni, reti, neprestiži (nepieņemams piedāvājums), sarūk interese un kustība, pieaug reģionu izolētība, mazinās ekonomiskās iespējas gan biznesam, gan darba ņēmējiem, sarūk tas, ko pārdalīt, krīt dzīves līmenis un kvalitāte, konkurētspējīgi iedzīvotāji pamet reģionu, dzīves kvalitāte krīt pikējošā ātrumā. 

Mobilitāte nepieļauj izolētību un līdz ar to ir ļoti efektīvs līdzeklis reģionu slimību ārstēšanai. Pašlaik vienīgā vieta, kur efektīvā mobilitāte ir nodrošināta ir Rīgas lidosta. Tas ir super svarīgi Latvijas saiknei ar ārpasauli. Bet mēs visi labi saprotam, kas ir šīs monētas otra puse. Jo archaiskāka ir dzīve iekšpusē, jo efektīvāk nostrādā efektīvi noregulētā ar ārpusi savienojošā mobilitāte. Archaiskā sabiedriskā transporta sistēma pārvērš starptautisko lidostu par putekļsūcēju. Jo nesavienojamāka ar globalizācijas prasībām ir dzīve un domāšana iekspusē, jo populārāks ir 'exit'.

Tāpēc kā gaiss ir nepieciešama iekšējā mobilitāte, infrastruktūras pārbūve un moderni risinājumi sabiedriskajam transportam. Ir dārgi. Uzturēt valsti ir dārgi, nodrošināt konkurētspējīgu izvēli globalizācijas apstākļos ir dārgi. Noturēt cilvēkus no bēgšanas no archaiskās izolētības ir praktiski neiespējami. Noturēt cilvēkus no emigrācijas ir iespējams, bet tas ir dārgi.

Visas vecās dziesmas / Stuff