svētdiena, 2009. gada 25. oktobris

Kvalitāte kā nacionālā ideja

Kurš garantē Latvijas neslavu un bojāeju?

Kālab lai Nigērijas prinči mainītu Latvijas kroplo partiju sistēmu?

Latvijas nākotnes dēļ? Vai kādam ir šaubas, cik lielā mērā viņi par to būs noraizējušies?

Latvijas demokrātijas dēļ? Demokrātija bandītiem — kā izcilo literātu darbu krājums analfabētam — vienalga, ar ko kurināt vai noslaucīties.

Un Segliņa „kļūdas” (http://www.diena.lv/lv/laikraksts/696019-vilcinas-mazinat-partiju-atkaribu-no-sponsoriem) un citi kavēkļi partiju finansēšanas likumā var likties ziediņi…

Zobratiņu dullums, slinkums un vienaldzība
Tagad, saprotot, cik patiesībā mazefektīva un nekvalitatīva ir Latvijas valsts pārvalde, man pat nerodas īpašas šaubas, ka tā likuma „virzīšana” ir „aizkavēta” kaut kādu ļoti muļķīgu iemeslu dēļ. Ka to „virzīšanu” ir „aizkavējis” kārtējais nekompetents pa-blatu-darbā-pieņemtais kaut kas. Ka Segliņš tik tiešām par to neko nezin, jo ministram nekas tāds nav jāzina mazefektīvajā un nekvalitatīvajā valsts pārvaldē.

Un tieši šo pašu iemeslu dēļ šī zemā efektivitāte un drausmīgā nekompetence būtu tās odziņas. Pat cīnīties nevajag. Visu idiotismu un slikto puišu varu saglabās tas nekompetentais pa-blatu-darbā-pieņemtais kaut kas. Viņš/viņa ir tas zobratiņš un dzensiksna, kura ar savu dullumu, slinkumu un vienaldzību — jā, ar savu attieksmi — garantē Latvijas neslavu un bojāeju.

Ir taču skaidrs, ka Latvijas valsts neefektivitātes un zemās kvalitātes pašos pamatos ir šī kroplā korupcijas sistēma, sākot no radu/draugu pieņemšanas darbā. Šlesera vadītāja dēls bija taču tikai viens gadījums no simtiem un izpelnījās uzmanību tikai anekdotiski lielās algas dēļ, vai ne?

Kvalitāte kā nacionālā ideja
Iznāk, ka pieprasīt labāku valsts pārvaldes kvalitāti nozīmē cīnīties pret Nigērijas prinčiem.

Labāka kvalitāte — pirmkārt valsts pārvaldē — varētu būt ļoti laba nacionālā ideja un nacionālais veidols. Ja tu mīli Latviju, tu atbalsti labāku kvalitāti, arī savā darbā. Ja tu esi par Latvijas konkurētspēju, tu pieprasi labāku kvalitāti un inovācijas no Latvijas ražotājiem. Ja tu esi par Latviju, tu pieprasi kvalitāti politikā. Nevis kā auns noskaties, ko tev iesmērē problēmu risinājumu vietā.

Nigērijas prinči kā Latvijas demokrātijas balsti, garanti un glābēji

Publicēts Diena.lv 2009/10/25

"Kadas demokratijas normas??? Com on ... tad kad mes busim palikusi vienas apenes, vienas bikses un krekla, bez realas dzivesvietas, un iztikas lidzekliem demokratija bus pie pakalas ..." (copypaste no "Dzejnieka" komentāra pl. 00:51, 25.oktorbī, pie kāda nekārtības un vardarbību proponējoša anonīma bloga ieraksta)

Kāpēc nedarbojas demokrātija?

Tāpēc ka nedarbojas partiju institūts, jo Latvijas demokrātija ir parlamentāra un vēlēšanas ir proporcionālas.

Kāpēc nedarbojas partijas? Vai pareizāk būtu paprasīt: kāpēc partijas nedarbojas demokrātijas interesēs, sabiedrības interesēs, valsts interesēs?

"Kādas demokrātijas normas???"
Domāju, ka to nekad nav lieki atkārtot, ka demokrātija ir sabiedrības interesēs. Un tāda "demokrātija", kas sabiedrības intereses ignorē, acīmredzami nekāda demokrātija nav. No otras puses autoritārs režīms ar visiem vadoņiem pēc būtības nevar būt sabiedrības interesēs.

Latvijā pastāv visi nepieciešamie valsts demokrātijas institūti, vārda brīvība un politiskā konkurence. Latviju līdz šim nevienam nav ienācis prātā nosaukt par autoritāru valsti.

Bet kaut kādu, acīmredzot kolosāli svarīgu, iemeslu dēļ Latvijas demokrātija ir ļoti vārga. Un to pašu iemeslu dēļ sabiedrība arvien gatavāka piekāpties vadonības, jeb autoritārisma, proponētājiem un nolikt savas neizmantotās tiesības uz demokrātisko pašpārvaldi pie diktatora zābakiem. Un aizbraukt uz Īriju.

Politologu un lietpratēju paskaidrojumos
par partiju wildlife Latvijā man vienmēr pietrūkst perspektīvas.

Jā, partijas ir atkarīgas no olygarchiem vai citādiem bodniekiem. Jā, vecās nerekrutē jaunus spēkus. Jā, vajag partiju finansējumu no valsts budžeta. Jā, jāmaina vēlēšanu sistēma, varbūt jārevidē proporcionālais vēlēšanu princips.

Bet cik lielā mērā tas ir reālistiski sasniedzams? Ko tas kopumā maina, skatoties caur "Dzejnieka" — ļoti populāro! — prizmu? Kāpēc gan nevar notirgot savu brīvību pret desu?

Un kāds gan ir sakars ētiskām normām ar "Dzejnieka" labklājību?

Pote pret jaunlatvijas vīrusu
Jā, vecās partijas nerekrutē jaunus spēkus. Tāpēc klonējas visādas jaunlatvijas. Visi kā viens napoleoni, visi kā viens useless.

Kādas jaunlatvijas dibinātāja Tralmaka rīcība Dienā ir lielisks piemērs. Neatkarīgi no tā, Rowlands vai nē un kāpēc Bonnier let Latvia down, Tralmaka rīcība ir labs apliecinājums tam, kādu ētiku jaunlatvijas pienestu jau tā pusdzīvajā Latvijas politikā: cinisms, nekompetence, absolūtā neprasme darboties komunikācijas telpā un aklā paļaušanās uz principa, ka "izdzīvo stiprākais" un "uzvarētāju netiesā".

Ticiet man, šo skandālu pamanīja ne tikai Latvijā. Vēlreiz: Tralmaks ir tikai piemērs. Un skatoties no attāluma, Tralmaka traips vairs nav uz Tralmaka — pasaule to redz kā Latvijas traipu. Un mums tas būtu jāuztver līdzīgi: ka brīdinājumu — tādi cilvēki stāv rindā pie varas, tādiem cilvēkiem garšo Latvijas politika.

Kādam taču jāmaksā par demokrātiju
Jā, vajag partiju finansējumu no valsts budžeta, no nodokļu maksātāju kabatas. Galu galā mums pašiem jāapmaksā sava demokrātija. Kāpēc mums pašiem?

Nu kaut vai tāpēc, ka šobrīd par "mūsu" mūziku maksā kāds Šķēle, Lembergs vai Kargins vai kāds cits Nigērijas princis. Tagad laikam esam vienojušies, ka nevienam šī mūzika nepatīk.

Jo Nigērijas prinči maksā tā, ka tagad mums no saviem nodokļiem ir jāapmaksā viņu depozītu procenti. Jo tāds ir likums. Un tādu likumu, redziet, nevarot grozīt ar atpakaļejošu datumu. Ak tu dievs, kādi pedanti izrādās tie Nigērijas prinči!

Grozīt un nemaksāt nevar. Ko var? Var —

(1) ar savu alkatību novest "sistēmveidojošu" banku līdz kraham,

(2) ātri pārsviest labi patukšoto banciņu uz nodokļu maksātāju pleciem

un (3a) ne tikai nepateikties par labsirdīgās valsts labo gribu, (3b) neatmaksāt nodokļu maksātāju piešķirto kredītu, (3c) nemaksāt sodu par savu nolaidību, (3d) nesēdēt cietumā par savu noziegumu,

bet (4) pieprasīt sev privilēģijas laikā, kad tiem pašiem nodokļu maksātājiem griež visu griežamo un negriežamo.

Hallo!! Pilnīgs grotesks!

Pilnīgi likumīgs grotesks. Bet ziniet, par tādiem likumiem un tādām "labajām gribām" jāliek cietumā. Nigērijā nē. Bet Latvijā vajadzētu.

Ne alkatību, ne nevīžību, ne riskus neviens nevarēja ne novērtēt, ne paredzēt, ne novērst, jo likums ļauj bankām būt necaurspīdīgām. Gan sistēmu veidojošām, gan prastākām mazgātuvēm. Un to likumu mums sabalsoja partijas. Jo tādu to likumu gribēja tie, kas pasūta mūziku. Nigērijas prinči.

Un vēl Nigērijas princi kā glābēju? Paldies, nē!

Skaidrs, jāmaina tā sistēma ar tās veidotājiem un vienkāršiem kretīniem.

Jāmaina ir. Bet taču nedodot viņiem neierobežotu varu, neievēlot sev par nelaimi kādu glābēju. Jo pie varas paliks tie paši blēži un kretīni, tie paši Nigērijas prinči, tikai tagad jau bez ierobežojumiem un ar mandātu graut politisko konkurenci.

sestdiena, 2009. gada 24. oktobris

Diena, blogging

Rakstīts 2009.gada 10.oktobrī.

Laikam jau Dienai bija jāmirst. Drukātā avīze, manuprāt, jau sen nepiedāvā to pievienoto vērtību, dēļ kuras, piemēram, es to pirktu. To pašu es teiktu par jebkuru citu Latvijas avīzi abās valodās. Un ja avīzei nav interneta versijas, tā vienkārši neeksistē ― vismaz manā pasaulē.

Es nezinu, cik lielā mērā tas var būt tieši otrādi ― ja nav „reālās” avīzes, nav arī internetversijas. Vismaz līdzšinējā prakse pierāda, ka pat pašu populārāko ziņu portālu satura kvalitāte visādā ziņā atpaliek no „reālo” avīžu internetversijām.

Ko var pārmest Bonnier?
Ko var parmest Aleksandram Tralmakam. Muļķīgu izpildi. Varbūt var piekrist Jurim Kažam, ka jāpriecājas par britu meistarību.

Tizli. Es nezinu, kāpēc bija jāienāk jauniem īpašniekiem, kāpēc bija jāaiziet Bonnier. Uzskatu, ka Dienas pamešana ― abandoning ―, kas robežojas ar nedraudzīgo pārņemšanu ― hostile takeover ― būs kaut kas tāds, ko Bonnier vēl ilgi neļaus aizmirst. Plus tas ir neizbēgami slikts PR zviedriem Latvijā. Plus to ir grūti uztvert savādāk nekā augstprātīgo, nedaudz koloniālā stila nevīžību par sekām iezemiešiem.

Jā, bija jau sākumā skaidrs, ka Tralmaks atnesis sliktas ziņas (sorry, citēju pats sevi). Par to laikam nebija šaubu. Tizli, ka mēs joprojām neesam saņēmuši visas Tralmaka atnestās sliktās ziņas. Kādi „Rowlands” ienāk, žurnālisti aiziet.

Un šajā sakarā pāris lietas.

Blogošana. Iespaidi

Varbūt jau drīz nebūs nekādas blogošanas Diena.lv, kas bija ļoti laba blogu platforma. Kā jau plurālisma sākotnējā posmā nevajadzētu būt par pārsteigumu, ka izteikties grib daudz cilvēku, kas rada zināmas grūtības „kvalitātes standartu” nodrošināšanai.

Bet nu ne kvalitātes standarti skolas pirmajās klasēs ir svarīgākais. Svarīgākais ir iesaistīt, ieinteresēt, iedarbināt mehānismu. Jo nevarēs saprast, kā šis ― sabiedrības viedokļu, atpakaļsaites ― mehānisms darbojas, kas jāpielabo, kādiem jābūt standartiem, iekams šis mehānisms nav iedarbināts. Šis mehānisms vēl ilgstoši jātestē. To līdz šim veiksmīgi darījusi Diena.lv, kā liberāls, moderns un populārs medijs.

Man gan ik pa laikam radās šaubas, kas ir Diena.lv auditorija. Spriežot pēc paša ierakstu „reitingiem”, par kuriem var uzskatīt klikšķu skaitu, ļoti daudz ir atkarīgs no virsraksta, kas ir absolūti loģiski. Tekstu ar virsrakstu „Lielāka demokrātija” (boring!! bet apzināti izmantoju, jo tas bija citāts un es cerēju uz to pašu auditoriju, kas labi uzņēma citējamā autora ierakstu) apmeklēja piecas reizes mazāk, nekā ierakstu par vadītāja apliecību maiņu (kas nebija pamācība par procedūru, bet gan domas par iestādes reputācijas menedžmentu). Žēl! Nu nekas. Priekš self-made blogger, kas nekādā ziņā nav kaut cik publiski atpazīstama persona, tā teikt bez mediju atbalsta, nemaz nav tik slikti :) Bet paliek sajūta par to, ka Diena.lv lasītājs nav gluži liberāli noskaņots. Varbūt šis iespaids ir maldīgs, bet arī tam var atrast daudz izskaidrojumu.

Kas Diena.lv vietā?


Ir arī citas blogu platformas. Un varbūt to priekš ļoti nelielās Latvijas blogu auditorijas ir nedaudz par daudz. Bet ― varbūt es maldos ― šķiet, ka Diena.lv bija respektablākā no šīm platformām. Un ja vairāku citu platformu problēma bija nepietiekama apmeklējamība, tad dažu pavisam cita un daudz svarīgāka ― gars! Bez tam, man šķiet, ir nepareizi blogoties savstarpēji konkurējošās platformās. Ne visi biznesa PR triki ir vienādi izmantojami blogošanā.

Kā blogers, es lāgā nevaru novērtēt, ko zaudē Delfi.lv kā medijs, nepieļaujot blogošanu uz savas platformas. Katrs medijs ir tiesīgs rīkoties pēc pašu uzskatiem. Te ir cits jautājums: vai Delfi.lv ir liberāls, demokrātisks medijs? Ja tā ir, un man šķiet, ka ir, tad mans kā blogera viedoklis ir, ka tas ierobežo Delfi.lv lasītāju tiesības un iespējas. Jo tiesībām un iespējām ir jāpaplašinās līdzās tehniskajam progresam un sabiedriskās domas attīstību. Un par to, ka vajadzīgās tehnoloģijas ir pieejamas un sabiedriskā doma Latvijā nemitīgi attīstās, šaubu nav. Līdzšinējā Diena.lv to labi pierāda.

Sociāldemokrāts intervē mani par ko īsti bija mans ieraksts (oops!), par partijām, identitāti un tautas masām, pragmatismu un mācīšanos

Vēlreiz pārlasīju savu saraksti ar Sociāldemokrātu pēc 2009. gada 15. oktobra bloga ieraksta Diena.lv un sapratu, ka to pašu laikam nevarēšu pateikt labāk — un vai vajag to pārfrāzēt? —, bet lietas, ko es saku šajā "intervijā" ;) ir diezgan programmatiskas. Tā ka lai arī šis ieraksts paliek blogā.

Sociāldemokrāts: Raksta vērtība [te es nedaudz izņēmu :)]...
Alehins: Jūs nedaudz pārvērtējat manu mēģinājumu pabrīdināt par to, ka atkāpšanās no demokrātija var dārgi maksāt. Un atkāpšanās notiek. Varbūt mēģinājums uzbrukt. Es to saucu rakstā par demokrātijas marginālizāciju. Afēra ar Dienu. TP sabotāža un Šķēles kronēšanās. Kalvīša draudzēšanās Maskavā.

Ar populāriem nacionālā mēroga medijiem tā nedara. Es atvainojos, tā nedara Rietumos. Īpašnieku maiņa notiek loģiski, saprotami, motivēti, skaidrojot katru soli un rīcību. Mediji ir ļoti specifisks bizness, kur nenāk bez ļoti skaidras idejas, ko grib darīt. Mediji ne vienmēr nes peļņu, it īpaši tik mazos, mazattīstītos un starptautiski nenozīmīgos tirgos, kā Latvija. Stilistiski tā nekaunība, ar kuru notiek Dienas pārņemšana, ir austrumu nekaunība. Ar šo pašu austrumu nekaunību jaunie īpašnieki pieļauj Tralmaka personīgo nekompetenci -- īpaši komunikācijas un reputācija menedžmenta jautājumos. Tas ir cinisms. Un ar publisko cinismu izceļas tieši sovjeti, jo neviens cits to nekad nerādīs uz āru. Angļi nekad. Igauņi jau arī iemācījušies uzvesties. Tā ka ar Dienu, manuprāt, notiek mērķtiecīga akcija. Tāpēc es to lieku vienā uzskaitījumā ar Šķēli un Maskavu.

Sociāldemokrāts: NEPIEDALĀS PARTIJU DARBĪBĀ) pašpārvaldes izveidei. Pašpārvaldi veido partiju darbība.

Alehins: Es līdz šim izvairījos runāt par kādu vēl vienu partiju. Varbūt tagad ir laiks par to runāt. Jo galu galā Latvijas politiskajam spektram vienmēr trūcis tieši liberālas partijas. Protams arī spēcīgas socdem partijas. Uzskatu, ka abu partiju nav, jo nav kaut cik reāla piedāvājuma. Ne tāpēc, ka nav piekritēju.

Kritizēju konservatīvismu par bezsmadzeņu populistisko atbrīvošanu no individuālās atbildības. Klausies instinktos, peld pa straumi, balso par savējiem. Tas paralizē. Arvīda Ulmes ieraksts ir laba ilustrācija šim kultivētajam konservatīvismam. Varbūt tas ir izskaidrojums, kāpēc Latvijas sabiedrība neaudzina ne talantīgus politiķus, ne uzņēmējus novatorus. Un negrib mācīties.

Kad es runāju par partiju, es to nedomāju ka interešu klubu. Partijai nav jābūt biedrībai, vai masu kustībai. Varbūt socdem vajadzētu būt masu partijai, bet tas ir vienīgais gadījums. Ne liberālas, ne konservatīvas, ne centristu partijas parasti nav lielas.

Varbūt tas, ka Latvijā nav masu kustību ir laba zīme patiesībā. Jo cilvēku skeptiskā attieksme pret masu kustībām mazina risku, ka kāda fašizoīdu grupa spētu uzņemt apgriezienus ar kādu totāli primitīvo ultrakonservatīvo ideju. Vismaz pagaidām.

Sociāldemokrāts: Jautājums mājas darbam - godīgi definēt - KURAS STRUKTŪRAS Latvijā ATBILD PAR VARAS SADALĪJUMU balsošanas rezultātā?

Alehins: Domāju, ka tie ir tie "politklauni", kā Jūs rakstāt. Precīzi — cik stulbi un nekompetenti viņi ir, tik stulbi sadalās politiskās "atbildības" jomas. Nu kāds stāv šur un tur. Kāds Lembergs, kāds Šķēle, kāds vēl. Bet nekas liels tas nav. Nekādas vispasaules masonu sazvērestības ar mērķi iecelt par Latvijas parlamenta priekšsēdi vislielāko kretīnu nav. Tā ir pašmāju produkcija. O jā, un tie protams ir vēlētāji. Ja konservatīvie saldi atbildību no vēlētājiem noņem, es liberālis par individuālo atbildību vienmēr atgādināšu.

Sociāldemokrāts: "labie savējie" Latvijas sabiedrības politisko diferenciāciju vislabprātāk formulē angliski. :)

Alehins: Ja gribat, tas ir mans stils. Es rakstu, kā domāju, un tieši tā es domāju. Esmu godīgs un dabisks. Šīs divas lietas man šķiet principiālas. Jo ja kaut viena no tām kaut kādu iemeslu dēļ nav realizējama, man nav motivācijas rakstīt. Jau tā ļoti šauram cilvēku lokam šķiet kaut cik uzmanības vērts mans blogs. Bet ja tas vēl nebūs godīgs vai dabisks, tad tas vairs nebūs vajadzīgs pat man pašam.

Sociāldemokrāts: Nedomāju, ka augstas kultūras pazīme ir fanošana par lētās izpārdošanas akcijās iepirktām amerikāņu kriminālfilmām, kurās "labais puisis" vienmēr ir politkorekti melnādains. :) Tā ir VIŅU dzīve, VIŅIEM (ne man) tuva kultūra, jo angļu valodu saprotu minimāli. Esmu izglītots piemēroti Austrumeiropas darba tirgum, esmu studējis Ļeņingradā. Man tuva un saprotama ir Krievijas, Ukrainas, Francijas un Latvijas kultūra.

Alehins: Tas ir ļoti, ļoti subjektīvs viedoklis. Es neņemos spriest ne par žanriem, ne par katra indivīda simpātijām. Jārāda ar subtitriem, lai var dzirdēt oriģināla valodu. Tā var būt angļu, franču, pat krievu. Izņēmuma gadījumā krievu. Jārāda ar subtitriem arī dokumentālas programmas, zinātniskas un citas. Visu, lai mācītos.

Kāpēc izņēmuma gadījumā, es paskaidroju tekstā. Un Jums būs grūti pārmest man rusofobiju, jo krievu ir mana dzimtā valoda. Krievu valoda ir destrukcijas valoda, kas nebūt nepalīdz mūsu sabiedrībai konsolidēties. Tāpēc mazāk TV produkcijas krievu valodā. Ja rādīt, tad tikai to labāko, ko starp citu pašā Krievijā vairs nerāda, jo tas ir pārāk intelektuāli.

Krievi Latvijā šā vai tā skatīsies Krievijas kanālus. Vismaz latviešiem dod lielāku iespēju izvairīties no tās destruktīvās ietekmes. Latviešiem nav jāmācās no Krievijas.

Sociāldemokrāts: Pozīcija ir dramatiska. Krieviski tas skanēs lakoniskāk un ietilpīgāk: "Как узок круг этих людей, как страшно далеки они от народа!" — tā saka klasiķi...

Un tā par situāciju saku es: "Россия Латвией шагнула в Европу". Ir dramatisks identitāsu "mišungs", valodu juceklis, politisko ideoloģiju un stratēģisku vīziju degradācija.

Bet štrunts par to, kas IR. Svarīgāks tas, kam jābūt, kas jādara. Svarīgāki ir risinājumi, kas izriet no konstatācijām, ne konstatācijas, kuras noliedz risinājumus.

Man Latvija nākotnē redzas kā ĻOTI pragmatiska valsts (kaut kur līdzinās somiem), kura savalda emocijas par pagātni, jo grib dzīvot arī nākotnē. Latvija izmanto visas iespējas — ņem zināšanas gan no Rietumiem, gan no Austrumiem. Zināšanas tur ir. Gan pozitīvie, gan negatīvie piemēri. Daudzas mūsu īpatnības nāk no Krievijas Impērijas mantojuma —gan nievājoši-mahinatoriskā attieksme pret partijām, gan konservatīvi-zemnieciski-sīkburžuāziski-nihilistiskā atsvešinātā attieksme pret intelektuāļiem.

Esmu "padomju" tehniskās inteliģences pārstāvis, viens no nedaudzajiem latviešu inženieriem okeanologiem. :) Man "zemnieku, kafejnīcu un frizētavu" valstiņā nav nekādu profesionālu perspektīvu. Vajadzīgs ģeogrāfiski liels un ekonomiski aktīvs tirgus. 1991. gadā pārkvalificējos uz sociālajiem un mārketinga pētījumiem, jo izglītība deva labu pamatu pašattīstībai. Bija iecere apgūt izpratni par politiskajiem procesiem un sekmēt valsts attīstību, lai novērstu asiņainas sadursmes starp dažādām pretēju interešu grupām.

Ir ļoti grūti. Sveši ir gan patmīlībā aizkaitinātie impērijas restaurācijas fani ("osvoboditeļi"), gan "Latviju latviešiem!" ("Latviju – savējiem!") sludinātāji, gan nepacietīgi snobiskie anglofoni, gan nabadzīgie-prastie-manipulējamie Vadoņa gaidītaji. Bet Latvija var veidoties kā sakausējums no šiem viesiem, jo katrā no mums ir daļiņa no šiem atšķirīgajiem virzieniem. Svarīgi nezaudēt atbildības sajūtu par savu valsti, toleranci pret citādajiem. Ja jūtam piederību Latvijai, tad nelabvēlīgie uzbrukumi "āra no Latvijas!" neko neiespēs. Savas mājas citiem neatdosim.:)

Arī es, latvietis, bijušais LTF biedrs, barikāžu dalībnieks, bijušais LSDSP biedrs (no 1989. līdz 2007. gadam) jau no 90.to gadu vidus jūtu šo nepacietīgo paskubinājumu - "vācies prom uz ārzemēm vai uz kapiem, netraucē darīt to, kas mums patīk!" Не дождетесь! :)

Sociāldemokrāts: „как страшно далеки они от народа!" - tā saka klasiķi...

Alehins: Ja Jūs par mani, tad tas nav pārsteigums. Galu galā neesmu aģitators, neesmu politikā. Un ja pat būtu, liberālis nevar būtu tuvs fašizoīdu masai. Un tagadējais noskaņojums sabiedrībā, demokrātijai marģinālizējoties, ir iziet cauri attīrošām mokām, pielūdzot elku un nesot viņam upurus — būtībā jau upurējot savus bērnus. Kā to tagad dara Krievijā.

Šai populārajai kustībai neesmu tuvs, šī loģika man ir sveša. Un jā, ja gribat, es izturos pret šo fenomenu diezgan augstprātīgi, bez jebkādas cieņas, pat ar riebumu. Kā pret kaut ko tādu, ko Strugacki tik perfekti attēloja romānā "Trudno bytj bogom" — vēmekļu, izkārnījumu un asiņu mischung.

Bet ņemu to vērā protams un uzskatu to par visnotaļ paredzamu demokrātijas attīstības cikliskumā. Pacēlumam seko lejupslīde, entuziasmam vilšanās. It sevišķi ja lietas neiet tik spoži. Nu nevajadzēja gaidīt marsiešus, nenāks ne tagad, ne vēlāk. Ko pļausi ir atkarīgs no tā, ko sēsi.

Nu tad laikam kāds ir vajadzīgs, lai atgādīnātu sabiedrībai patiesību par atbildību. Latvijas politikā tāda nav. Jābūt. Ja paskatās uz to no veselā saprāta viedokļa, ak nu kas vēl var būt tik tuvu tautai? Bet nē.

Interesanti, kāpēc. Ne jau tāpēc, ka galvas ir tukšas. Nē, nav. Bet ir kaut kāda nemīla pret abstrakto domāšanu. Vai tas ir tāpēc ka abstrakto domāšanu neaudzina skola? TV pilnīgi noteikti ne. Būtībā cilvēks bez abstraktās domāšanas ir nožēlojams. Jāsaka, krievi un latvieši, kas kopā tik mīl ņirgt par tupajiem rietumniekiem, tieši uz rietumnieku fona izskatās šokējoši tumsoņi ar plakano domāšanu.

Sociāldemokrāts: "Россия Латвией шагнула в Европу". Ir dramatisks identitāšu "mišungs", valodu juceklis, politisko ideoloģiju un stratēģisku vīziju degradācija.

Alehins: Varbūt ne īsti pareizi sapratu par "Россия Латвией".

Redziet, mums prātā nenāk kaut ko līdzīgu pateikt par Somiju un Poliju, pat Igauniju un pat par Lietuvu. Es uzskatu, ka Latvijai ir tikpat daudz tiesību uz laimi, ka šīm valstīm. Un ja tam ir vajadzīgs dzelzs priekškars starp Latviju un Krieviju, tad es domāju, tas jāceļ.

Cita lieta ir, ka Latvijai ir obligāti jāmeklē kāda reģionāla identitāte. Jūs sakāt "man tuva ir krievu valoda un kultūra." Tāpēc Jūs gribat celt savu latvisko identitāti asociējoties ar Krieviju?

Man krievu valoda un kultūra ir dzimta, bet kā latvietis es varu to mierīgi pielietot un patērēt Latvijā, ja gribu. Tas nozīmē, ka man nav jāasociējas ar Krieviju, ja es to negribu. Man, lai celtu savu latvisko identitāti, nav jābūt daļai no "krievu pasaules".

Bet Jūs sakāt, ka Jums vajag. Un tādēļ vajag tos Krievijas kanālus, krievu seriālus un daudz visa kā krieviska visapkārt, jo tā šķiet komfortablāk. Vai esat pārliecināts, ka savādāk nevarat uzturēt savu identitāti?

Sociāldemokrāts: Man Latvija nākotnē redzas kā ĻOTI pragmatiska valsts (kaut kur līdzinās somiem), kura savalda emocijas par pagātni, jo grib dzīvot arī nākotnē. Latvija izmanto visas iespējas - ņem zināšanas gan no Rietumiem, gan no Austrumiem. Zināšanas tur ir.

Alehins: Jā, es arī Latviju redzu tādu -- pragmatisku. Kā Somija. Bet vai Jūs zināt, ka somi nerunā krieviski? Somu politiķi nerunā krieviski, lai sarunātos ar Maskavu. Un ne somiem, ne Maskavai tas nav šķērslis. Jo ir kas svarīgāks viņu attiecības, no kā visticamāk ir atkarīga Krievija, un ne tik daudz Somija. Jo Somija samierinās ar Krievijas klātbūtni, nemaz neesot priecīga par to. Bet Krievijai Somija šķiet ir uzticīgākais kaimiņš — uzticīgāks par Baltkrieviju, par Vidusāziju un Ķīnu, jau nerunājot par tiem, kam Krievija vienkārši draud vai pat jau karo. Varbūt atbilde ir, ka Somija ir arī Krievijas civilizētākais kaimiņš, vienīgais Rietumu kaimiņš.

Latvijai jākļūst par reālu daļu no Rietumiem. Attiecībām ar Krieviju jābūt ļoti pragmatiskam, bet mācīties no turienes neko nevajag. Jāmācās no savas un citu pieredzes, sarunājoties ar Krieviju.

Bet ne mācīties. Krievija ir atpalikusi bizantiska un ļoti vāja valsts ar lielām leģitimitātes problēmām. Krievija ir atpalikusi paternālistiska sabiedrība, kuras attīstība absolūtisms un vergturība kavēja līdz pat 1861.gadam. Arī laikā līdz pat 1987. gadam visvairāk biju tādu feodālismam līdzīgu posmu, no kuriem var mācīties tikai kāds kārtējais politisks vurdalaks. Un pēdējos 10 gadus Krievija aktīvi regresē, pati ņemot paraugstundas no Turkmenijām un Uzbekistānām. Ko te vēl var mācīties no Krievijas? Ir jābēg.

svētdiena, 2009. gada 18. oktobris

Vēē Vēē Vadoni! Ļoti gribas.

Published on Diena.lv, 15 October 2009

Es te par jaunām idejām un asinīm, par komunikāciju un identitāti, par intelektuāļu lomu jaunas valsts izbūvē… Neko tādu nevaj'g. Vēl nevaj'g Dienu.
Ko vaj'g? Vadoni. Šķēli. Šleseriānisko Pirmo Jauno Saskaņu. Mentu seriālu teļukā tik mīļajā katram latvietim krievu valodā un vēl labāk krievu kanālā, kuru mums slavabogu netrūkst. Putinu vaj'g, ehh macho, vadonis, VV-Vadonis!
Ar purnu pret sienu, es atvainojos, nevajag? Jo redziet, viss, ko tagad cienījamai publikai vajag, ātri vai vēlu noved pie ne tik komfortablas sajūtas: kā ar tevi manipulē, tev atņem tiesības — sākumā vēlēt, bet vēlāk arī vienkārši izvēlēties, jo konkurence neizdzīvo arī ekonomikā —, tevī neredz pilsoni, ar kuru interesēm jārēķinās, tevi neciena, tevi izmanto.
Tu saki: kāda ir starpība, tevi tāpat neciena un ko vērta tava balss vēlēšanās? Tur ir tā atšķirība, ka pastāvot demokrātijas procedūrai, tu vēl ej pie vēlēšanu urnas un balso, ka tev ir nu kaut teorētiska iespēja ietekmēt iznākumu, ka vismaz ar vēlēšanu rezultātiem nemanipulē, jo pastāv politiskā konkurence — demokrātijas institūts.
Vienreiz — demokrātiskā procedūrā — iecelts par dārznieku, tāds āzis, kā Putins vai tas/tie, kurš/kuri līdz čurāšanai biksēs grib viņam līdzināties un paspēlēt mesiju, pēc tam ar šo procedūru un satversmi noslaucīs zābakus. Laikam varas uzurpācijas, tā teikt, intensitāte un nekaunīgums būtu atkarīgs no tā, cik no valsts resursiem vēl var noslaucīt. Bet tādu putinveidīgo ķēmu no varas izurbināt vairs nevarēs.

Augsne izvēlas fašistus
Nevar pat izdomāt augsni autoritārajam vvvadonītim, kas būtu vēl labāka par mentu seriālu auditoriju. Jo sākumā viņi zākā demokrātiju, kas vismaz dod iespēju, bet tad tie paši cilvēki rausta plecus "par mums visu izlēmuši". Tieši tāds ir Krievijas demokrātijas liktenis. Krievijas piemērs palīdz saprast ne tikai to, kas bija vakar un kas norisinās tagad. Bet paredzēt arī nākotnes draudus.
Piemēram, ko tagad Krievijas pilsoniskā sabiedrība var izdarīt, ja tai vienreiz pietiks ar kolosālo korupciju (kura mums Latvijā — vel — pat sapnī nerādās), ar to, ka vara bārsta valsts budžeta miljardus kariem, megaprojektiem ar jau ieprogrammētiem otkatiem un saviem čomiem oligarhiem, lai glābtu viņus no rietumu kreditoriem, rupji falsificē pat pilsētas domju vēlēšanu rezultātus un protams nepieļauj nekādas kaut cik brīvas prezidenta un parlamenta vēlēšanas? Jo nav nekādas kontroles, politiskā konkurence ir iznicināta, visi demokrātijas institūti, ieskaitot parlamentu, ir izārdīti.
Ko tagad var darīt, ja demokrātiski nomainīt tādus vvvadoņus vairs nevar? Celt nemierus, līt asinis? Bez garantijas, ka Putina vietā nenāks kāds klajš fašists, kuru kustības autoritārā režīma paspārnē mentu seriālu skatītāju vidū vairojas kā blusas. Un Krievijā tas ir reāls scenārijs.

Tik tuva Krievija. Tik tālas Ziemeļvalstis
Nez kāpēc Latvijai ir tuvākas Krievijas paradigmas, nekā, teiksim, Igaunijas... Teiksiet: līdzīga sabiedrības struktūra, daudz krievu? Bet krievi Igaunijā "netraucē" igauņiem mācīties no Ziemeļvalstīm un justies kā Rietumu pasaules daļa.
Latvija ir tik nepatīkami līdzīga Krievijai ar tās autoritāro "izvēli" tieši savā konservatīvismā. Neizglītots, "tautas", konservatīvisms bez kāda cilvizējoša vai pseidocivilizējoša ietvara ātri pāraug mežonībā, tā teikt, "voodooizējas". Arī vadonības — fatālā bēgšanas no individuālās atbildības — kults ir zināmā mērā "voodoo".
Konservatīvismam ir pārāk dziļas saknes Latvijas reliģiskajā tradīcijā. Un pat visprogresīvākā no lielajām kristiešu konfesijām, luterāņi, Latvijas gadījumā ir daudz konservatīvāki par luterāņiem Ziemeļvalstīs un pat Igaunijā. Par to interesanti stāstīja Sergejs Kruks savā lekcijā aprīlī Antropologu biedrībā.

Love Latvia
Es nezinu, kā citādāk var mainīt situāciju valstī, ja ne caur attieksmi un vēlēšanos mācīties no veiksmīgākām sabiedrībām — pirmkārt no Ziemeļvalstīm. Tieši kā mācīties, ir jāmācās no Igaunijas. Atvērt acis, vēlēties sadzirdēt, ieraudzīt, saprast, pārņemt.
Tieši tāpēc es uzskatu, ka Latvijas liberālismam jāiet roku rokā ar Latvijas nacionālismu. Daži to izvēlas nosaukt par valstiskumu, bet nacionālisms man tomēr šķiet precīzāks, jo runā ir par nacionālās valsts Latvijas izbūvi. Nacionālā valsts Latvija ir latviska, jo nelatviska Latvija ir nepilnvērtīga. Neskaidrība par to, kas ir Latvija, jau tagad novedusi pie politiķu absurdās bezatbildības, nespējas vienoties un mobilizēt intelektuālos resursus pat akūtas krīzes laikā. Jo kāda var būt atbildība, vienošanās, mobilizēšanās un upurēšanās sabrukušās impērijas bezvārda šķembas priekšā?
Konservatīvisms mediju izgaismotajā sabiedriskajā telpā acīmredzot degradē nacionālo domu līdz vulgārajam etnocentrismam "love me I'm Latvian" vai neiecietībai "hate him he's different". Tā ir vistīrākā neuzticība sabiedrības pašos pamatu pamatos. Akmens laikmets mediju izgaismotajā sabiedriskajā telpā. Konservatīvisms piekaļ Latviju Austrumiem. Par kādām inovācijām, par kādu atbildīgo politiku, par kādu modernu pārtikušu sabiedrību var būt runa akmens laikmetā?
Mediju un atvērtās sabiedrības laikmetā ķerties pie jaunas nacionālās valsts izbūves var tikai cilvēki ar liberālo domāšanu, kas spēj abstrahēties no tabu un stereotipiem. Latvijai ir vajadzīga viena moderna liberāla partija, kas atnāktu ar moto "Think Latvia = Love Latvia".
Es vēl piebilstu "f… neo-Soviets" — tos, kas bīda vadonības idejkas ar glābējiem šķēlēm un tautasvēlētiem staļiniem. Tos, kas mēģina kompromitēt un marģinalizēt demokrātiju Latvijā.
Var sākt kaut vai ar stilistiku. Sākt izglītot sabiedrību, radīt kaut kādu konkurenci mentu seriālu idiotismam, pārstājot dublēt rietumu TV produkciju latviešu valodā. Ir jāpalīdz apgūt jaunus komunikācijas kanālus — rietumu valodas. Jo modernās zināšanas nāk ar tām valodām, ne ar krievu. Ar krievu valodu nāk karš, naids un putinisms. Tieši no šī viedokļa kļūst skaidrs, cik vitāli svarīga Latvijai ir mūsdienu stilistika.
Domā par Latviju, mīli Latviju, nepadodies neosovjetiem.

Visas vecās dziesmas / Stuff