svētdiena, 2010. gada 31. janvāris

Jedla. Kurla un gudra

"Latvijai vajag gudru Saeimu. Šobrīd vairāk nekā jebkad," saka Jaunā Laika vecākā Solvita Āboltiņa savas partijas domes sēdē.

Vienotības gēns, saka vecākā Āboltiņa par barikādēm.

Uz ilgtermiņa darbu orientētā valdība un vienotība Saeimā, saka vecākā.

Blah blah blah, saka Āboltiņa.

Hm, hm, to pašu var pateikt jebkurš no mums, kaut vai šīs platformas blogeriem. Nav jābūt dižai, gudrai, uz ilgtermiņa darbu orientētai un vienotai JL dino, lai kaut ko tādu raidītu tautu masām.

Nē, šāvu pār strīpu: Latvijas blogers 2010.gadā laikam tomēr nevarētu pateikt kaut ko tik seklu kā "vajag gudru Saeimu šobrīd vairāk nekā jebkad".

Nu ko, baigi vienotā, gudrā un kurlā Jedla rīpo pie vēlētāja ar superintriģējošu vēstījumu. Kādu? Skat. tekstā sākumā. Neko citu neesmu sadzirdējis.

Ok, labi, to, ka viņi nedzird mani, es, protams, pārdzīvošu. Negrib, nedzird. Mani apmierina, ka manā iepriekšējā ierakstā bija vairāk nekā 1000 apmeklējumu. Nedzird Jedla, dzird citi.

Cita lieta un arī liela problēma, ka viņi nedzird paši sevi. Viņi nedzird, cik tizli skan gan viņu Jedla, jeb t.s. "Vienotība", un cik tizli skan tagad šī "gudrā Saeima" un vienotība tajā.

Te tiešām liela problēma ir, ka nedzirdot sevi, viņi, protams, nedzird arī sabiedrību. Latvijas politiķiem tas principā ir raksturīgi. Viņi paši sev iztēlojas esam tauta, valsts, "romas pāvests" un pati gudrība.

Ja gudrību Saeimai nevarēja pārmest līdz šim, no kurienes gan tā tagad atlidos? Jau nedaudz rakstīju par ideju trūkumu, par jaunu spēcīgu politiķu neesamību, par to, ka jauniem censoņiem būtībā nav motivācijas un nav arī iespējas nokļūt tajā Jedlas pūznī.

Vienotā Saeima. Kas tas tāds? Mums ir daudzpartiju demokrātija. Parlaments pēc savas būtības nevar būt vienots, jo tad zūd galvenais princips - politiskā konkurence.

Ja nav izpratnes par politisko konkurenci, nekāda vienotība nelīdzēs. Kā pumpurojās, tā pumpurosies. Kā SCP un PS.

Es kā nesapratu, tā arī nesaprotu, kādēļ PSiešiem bija jāaiziet no JL un TB, lai pēc tam apvienotos vienā Jedlā? Kādēļ tagadējie ļoti klusie SCPieši, ejot prom no TP, nevarēja vienkārši pievienoties kādai jau esošajai partijai, tai pašai JL, lai pēc tam radītu savu šķībo Jedlu?

Un ja tās tik tiešām ir tikai un vienīgi sīkas ambīcijas, tad kas ar šiem cilvēkiem tagad ir noticis, ka Jedlā viņiem šīs sīkās ambīcijas pēkšņi kaut kur būs pazudušas? Vai tas ir nopietni? Kā pumpurojās, tā pumpurosies. Es neredzu, kāpēc gan pēkšņi ne.

Jo nekas īpaši nopietns nenotiek. Kā nebija programmas, ne krīzes pārvarēšanas, ne ilgtermiņa, ne stratēģijas, tā nav. Ir blah blah blah. Nav mainījies nekas. Še tev būs gudrība, še tev vienotība.

Pats galvenais, ka nav mainījusies attieksme. Politika - nu, vismaz tas, ko Latvijā pieņemts par politiku uzskatīt - vēl arvien tiek taisīta aizkulisēs.

Sabiedrība nesaņem kaut cik nopietnu informāciju par partiju un atsevišķu politiķu pozīciju, ideoloģiju, vīziju un stratēģiju.

Acīmredzot, Jedlas piedāvājuma vietā uz vēlēšanām mēs atkal saņemsim solījumus, ka tagad jau gan, nu gan jau tagad, oi kā būs, galvenais nobalsojiet, visi, lai mums ir vienota Saeima, un mēs jums oi.

Starp citu, līdzīgi notiek arī ar pārējiem "labējiem" glābējiem: ar to pašu Ingunu Sudrabu.

Visai dīvaini ir pateikt visiem, lai aizveras, kad pati gan dod vaļu fantāzijai par savu iespējamo premjerēšanu. Ja neizslēdzat iespēju ieņemt Latvijas valdības galvas posteni, ja sakāt "jā, varbūt, ja aicinās", tad laikam ir jāpasaka, ar kādu programmu, ar kādam idejām jūs tur iesiet.

Ne jau kuru katru tur var aicināt. Ne jau katram par to jautā.

Man šķiet, steidzīgi pievienoties kādai partijai, tiklīdz premjerēšana izrādīsies visai reāla, būs gana tizli.

Ar ko šīs ambīcijas un šī uzvedība atšķiras no tagadējiem "negudrajā" Saeimā mītošajiem "political animals"? Kādā vietā atrodas Latvija ar visu savu sabiedrību un nākotni tādos apsvērumos?

Vispār šis kurlums un negribēšana iesaistīties dialogā ar sabiedrību ir zemās politiskās kultūras pazīme. It kā nejūt, ka vajag. Atskrēja gan mīnusiņus man samest, jocīgi :)

Te parādās paralēles ar tiem pašiem neostaļinistiem, ar Šķēli. Viņš gan apsola programmu un pat runā par ēnas valdību. Mācās, runā, funktierē. Skaidrs, ka tiklīdz tiks pie varas, kur tā atklātība zudīs.

Varbūt tā Jedla domā, ka visu jau ir vinnējusi? Bet varbūt arī tiešām nav ko teikt? Tātad Latvijā vienkārši nav nopietna spēka, kas cīnītos ar neostaļinistiem, un neostaļinisti, putinieši, visādi prinči un zagļi kā sūkuši tā sūks Latvijas asinis? Tad ir bēdīgi.

sestdiena, 2010. gada 23. janvāris

Jedla

Kā anekdotē: vecā ieroču rūpnīca „konversējas” uz bērnu ratu izgatavošanu, bet vienalga, kā pielāgo ražošanas procesus, konveijera galā iznāk Kalašņikova automāts.

Vienalga kādas orientācijas ir mūsu politiskie dinos (dinozauriņi), „konversijas” rezultātā iznāk Jedla.

Sanākuši JL, PS, SCP, Latvijas reformatoriski orientētie dinos un sāka konsolidēties. Šitā sasēdējās, šitā paziņoja, šitā vaigus piepūta. Un še tev ģeniāls rezultāts—Vie No Tii Ba! Babaahhh!

Nezinu, varbūt ne katram ienāca prātā uz to paskatīties no otras Latvijā plaši runājamās valodas perspektīvas. Krieviski tas ir „Jedinstvo”. Ja nemaldos, tā saucas vai nu pro-sovjetu senās perestroikas laika organizāciju vai tās avīzi.

Es piedomāju klāt Latviju un man sanāca Jedla, Jedinaja Latvija. Vēl viena neatvairāma reminiscence — kremliskā Jedinaja Rossija, Putina kaismīgāko einuchu gvarde, autoritārisma politiskais piesegs, korumpēto staļinistu perēklis.

Congratulations, dinos!

Kolosāla intelektuālā piepūle, kreativitāte sit augstu vilni. Dies, kurš jums izdomājis kaut ko tādu tik kretīniski bezgaumīgu?

Ar šitādu Jedlu jūs iesiet pie vēlētāja, sakot, ka šitā te Jedla tagad cīnīsies pret neostaļinistu-vadonistu bloku — SC-LPP-TP-ZZS?

Dinos, jādomā par stilu, jādomā par komunikāciju un jāprot runāt. Dinos, kurš nenodarbojas ar komunikāciju, tas kļūst par komunikācijas upuri. Nu, tik daudz arī Latvijas politiķim ir jāzina!

Un tagad vēl viena ļoti svaiga doma: Kurš uzskata stilu par otršķirīgu nodarbi, tas krīt par savas personīgās bezgaumības upuri.

Paskatieties uz Vācijas, Zviedrijas, Dānijas, Somijas politisko estētiku, stilu, dizainu. Jā, arī politiskā estētika var būt pievilcīga, moderna, „garšīga”. Redziet, viņi, jūsu kolēģi, arī politiķi, uzskata — un uzskata ļoti pareizi, mācoties no tirgus praksēm —, ka ar vēlētāju jārunā, jākomunicē savs vēstījums, ko jūs gribat, lai vēlētājs saprot.

Kāds ir jūsu vēstījums? Varbūt, jūs gribat mums pateikt, ka esat demokrāti, patrioti, iestājaties par modernu un attīstītu, rietumniecisku Latviju? Nezinu, varbūt. Jo vienalga ko jūs sakāt, jums iznāk drūmā jedla.

Nesanāk jums iespēt neiespējamo. Neredzu es jūsos potenciālu. Jo būtībā jūs netikai par jedlu nosaucāties, jūs kā jedla arī runājat, palasot jūsu blogus vai izteikumus. Jums nav ne stila, ne estētikas, ne arī sajēgas par to. Arī programmas jums nav. Jums nav ideju. Jūs nezināt, ko jūs darāt politikā. Neko, izņemot aizkulišu intrigas, politikā neprotat. Jūsu katra zvaigžņu stunda politikā ir, kad jūs ar pompu dibināt kārtējo partijiņu, aizejot no kaut kāda nelaba kalvīša vai zīles, kad tas jau sāk zaudēt popularitāti. Baigā varonība!

Jums nav ko piedāvāt vēlētājam cīņā par Latviju un tās nākotni pret staļinistiem. Jedla ir drīzāk ņirgāšanās par piedāvājumu un tik nepieciešamās politiskās konsolidācijas ideju.

Ko var darīt lietas labā? Atkārtošu vēl un vēl. Jaunas asinis, jaunas idejas — skaidras, reālistiskas — Latvijas reālo problēmu risināšanai. Dinozauriem jāiet prom no politikas, ja neko nevar piedāvāt, jo skaidrs, ka viņi nav ne intelektuāļi, ne līderi. Un jūs praktiski visi esat dinos.

pirmdiena, 2010. gada 18. janvāris

Inguna Sudraba. Pieprasiet neiespējamo

Inguna Sudraba, nākamā Latvijas Republikas ministru prezidente? Pēc nākamajām vēlēšanām, protams. Labi vai slikti?


Kas tas ir par jaunu politisko spēku, kuru Inguna Sudraba pārstāv un par kura iekļūšanu jaunajā Saeimā, šķiet, nešaubās? JL+ bloks tas nav. Tātad būs jauna glābēju komanda? Ar skaļām lokomotīvēm un otras rindas politiķīšiem — "profesionāļiem"! —, kam nav ne jausmas, ko viņi darīs "politikā"?

Tas, ka tiek veidots jauns spēks, drīzāk ir slikta ziņa. Jo sabiedrības dezintegrētība prasa no politiķiem konsolidāciju un lielāku izpratni par ideoloģiju — beidzot pieprasa to, kam viņi, šie paši cilvēki visās vecās partijās, cītīgi spļāva virsū tik ilgi, cik katrs no viņiem ir politikā. JL+ ideja vismaz vizuāli vairāk vai mazāk atbilst šai konsolidācijas loģikai.

Spērienu JL+

Nevajag jaunas partijas. Inguna Sudraba ar savu enerģiju, attieksmi un labu reputāciju varētu lielā mērā atbalstīt, spēcināt, varbūt pat glābt glābējus reformatorus — JL+ bloku.

JL+ ir akūti nepieciešams labs impulss, spēriens, pļauka, lai pārtrauktu anabiozi. JL apstulbis no sajūsmas par Valda Dombrovska personīgajiem reitingiem, bet varbūt arī ne no sajūsmas. PS aktīvi nodarbojas ar populismu, kā kādreiz SCP, tikai daudz pieticīgākā mērogā. Pati SCP, šķiet, ir komā. Un šī koma arvien vairāk izskatās dabīga. Hm? Kukū?

Sieviete —

ir viens milzīgs pluss. Protams, neviens nav eņģelis un dzimums neko īpaši negarantē. Izņemot psicholoģiju: ja nemaldos, sievietes parasti ir mērķtiecīgākas un izturīgākas par vīriešiem. Man personīgi ļoti patiktu, ja Latvijas ministru prezidente būtu sieviete. Tāpat arī Latvijas prezidente, Latvijas iekšlietu, ārlietu, aizsardzības, finanšu ministres utt.

Bet vēl vairāk man patiktu, ja valsts pārvaldi Latvijā vadītu atbildīgi, patriotiski noskaņoti, moderni domājoši politiķi neatkarīgi no dzimuma, vecuma un, jā, cilts piederības.

Man nav šaubu, ka mums ir tādi. Bet vai šie cilvēki ir politikā? Varbūt tas ir dziļi individuāli, bet man radies noturīgs priekšstats, ka Latvijas politikā nav vietas politikai. Tā vienkārši zaudē konkurencē ar kretīnismu un pašlabumu.

Es vēlreiz ierosinu pieprasīt no Latvijas reformatoru bloka, vienalga vai JL+ vai Sudrabas, iespēt neiespējamo, mission impossible, — atrast tādus cilvēkus Latvijai, jaunus politiķus ar jaunām idejām. Kam citādi tie paši vēži ir vajadzīgi?

Vēlreiz: politiķus

Ne kaut kādus mistiskus "profesionāļus", kurus sola pati Sudraba. Valsts pārvaldīšanas profesija ir politika. Tā ir profesija radīt un rast idejas, redzēt valsts attīstību vairākus gadus uz priekšu, nospraust mērķus, izstrādāt un aizstāvēt stratēģijas, atlasīt profesionāļus un pārraudzīt izpildīšanu — darīt visu to, par ko politiķis arī nes to savu slaveno politisko atbildību.

ceturtdiena, 2010. gada 7. janvāris

Latvietība krievu meklēšanā. Gandrīz intervija

Tomēr, lai nepaliek apglabātas kaut kur perifērijā, izvilkšu ārā no komentāru chaosa savas atbildes komentētājam:

- Par to, kas neapdraud latvietību.
- Par Grūtupu.
- Par to, kas krieviem ir pret latviešiem.
- Par to, kur meklēt krievus.
- Par „sakarīgi domājošajiem”.
- Par SCP.
- Par to, ko latvieši nezin par krievu medijiem.

Nekas epohāls tas nebūs. Nolēmu izvilkt, jo par to tā atklāti maz runā. Paša blogā, domāju, paust savu viedokli par būtiskiem jautājumiem būs OK :) Jau saņēmu atbildi, par ko paldies!

Komentāra fragments: Man kā latvietim širmis uz apkārtējo pasauli reizēm veras ciet -- un tad es sāku vainot pie visa, kas ar mani notiek - homoseksuālistus un pederastus, sorosītus, ES-optimistus, žīdus, okupācijas fakta apšaubītājus, 9.maija svinētājus, utml.

Nesaprotu, kā tad šis širmis veras ciet „kā latvietim”.

Homo ir seksuāla orientācija. „Latvietis” nav dzimums. Pederasti? Kā seksuālā agresija pret bērniem būs apdraudējusi latvietību? Sorosīti? Nezinu, kas tie tādi. EP-optimisti? Come on. Žīdi… Ebreji. Kāpēc ne marsieši? Bet tad noteikti ar optimistiskajiem sorosītiem un makaroniem. Apšaubītāji un svinētāji? Beidzot, politiskā pārliecība un brīvā izvēle. To es varu saprast bez ironijas.

Komentāra fragments: Latviešu tautai ir maza valstiskuma pieredze…

Pirms 2.pasaules kara tāda pati kā, piemēram, somiem. Igauņiem - kā spogulī.

Komentāra fragments: Mūsu tauta vēsturiski/ģeogrāfiski/ekonomiski ir unikāla, vispārīgas vēsturiskas likumsakarības uz mums neattiecas.

Jā, unikāli ir tikai latvieši, visi pārējie ir kloni. Izklausās pēc reklāmas par kādu superīgu veļas pulveri salīdzinājumā ar „parasto”.

Attiecas gan. Par to arī rakstu: tas pats notiek Krievijā (un ne tikai, par Krieviju vairāk informācijas). Mans vēstījums: neatkārtosim kļūdas. Nekas no tā, kas Latvijā notiek, nav ne jauns, ne nepieredzēts.

Komentāra fragments: Grūtups taču ir loģiski domājošs cilvēks, citādi diez vai varētu sarakstīt slavenos Civillikuma komentārus.

Redziet, arī maniakiem [nekādā gadījumā nesalīdzinu minēto personu ar kaut ko nepiedienīgu] mēdz būt profesija un attiecības ar darba devēju. Cits stāsts, ko šis cilvēks dara ārpus Civillikuma komentāru uzrakstīšanas.

Pēc tā, ko es izlasīju un noskatījos, es diezvai varētu piekrist šādam Grūtupa raksturojumam - loģiski domājošs. Viņa viedoklis par autoritāru varu Latvijā ir diezgan chaotisks, neloģisks un neracionāls.

Starp citu, Medvedevs ir Putina jurists kopš 90.gadiem. Visticamāk ļoti loģiski domājošs, kas netraucē viņam nepamanīt kliedzošās falsifikācijas vietējās vēlēšanās oktobrī, sūtīt OMON kliedēt dažus mierīgus opozicionārus, nesaredzēt nekā pretlikumīga safabricētās tiesas prāvās un spīdzināšanā.

Profesionāls jurists ir vienmēr uzticīgs savam labākajam klientam. Pat būdams valsts prezidents, vai, teiksim, kāds publicists vai sabiedrisks darbonis, vai ne?

Komentāra fragments: Krieviem ir pārāk daudz ilūziju saistībā ar lielām/varenām valstīm jeb impērijām. Viņi salīdzinoši vieglāk nekā latvieši ir gatavi piedot impērijai jebkuru citu nejēdzību, ja vien tai piemīt diženums un spēks.

Ilūziju ir gana, tas tiesa. Par „piedošanu” nezinu. Nav Krievijā ne diženuma, ne spēka. Tur tikai sprāgst un salūst.

Latvijā varētu būt vēl zināma pretreakcija uz latviešu attieksmi, kurā būtībā nav daudz vairāk par formulu „latvietis nav krievs, jeb krievs nav latvietis”. Tā ir ļoti populāra, jo ir ļoti primitīva un otrādi.

Tie okupanti un svinētāji ir tikai noslāņojums. Pie tam abos galos. Latviešiem visi krievi ir vienā maisā bāžami. Okupants, neokupants, kāda atšķirība… Krievs nav latvietis, krievs - ārā, punkts. Tas ir psicholoģisks spiediens, stress.

Krievu reakcija uz šo spiedienu izpaužas kā latvietības nepieņemšanā, tā impērisko kultu pielūgšanā. Ticiet man, to tagad dara arī tie, kuri līdz šim ieņēma neitrālu pozīciju latviešu un okupantu disputā. To sāk darīt skolu jaunieši. Tas ir noslāņojums, jeb momentānā reakcija uz negatīvo attieksmi, - izdarīt kaut ko tādu, kas pretējai pusei sagadās nepatīkamu pārdzīvojumu.

Jā jā, tik primitīvi. Visa šī kņada starp latviešiem un krieviem Latvijā ir žilbinoši primitīva.

Un tā protams iespaido lietu gaitu Latvijā. Pirmkārt, sabiedrības morāli. Ilgstošs spiediens uz vienu sociālo grupu, it īpaši lielu, nevar neatstāt iespaidu uz visu sabiedrību. Neviens netiek cauri sveikā - ne krievi, ne latvieši.

Patiesībā skatoties no malas, abstrahējoties, nevar nepamanīt, ka šis spiediens un stress uz etniskās piederības un valodas lietošanas pamata izskatās tik mežonīgs uz pasaules, Rietumu protams, humanizācijas fona, ka nekāda iekļaušanās mūsdienu Rietumu dzīvē sabiedrībai ar tādu morālo dominanti nav iedomājama.

Komentāra fragments: Man ir tomēr jautājums par tiem 10-12% liberāli domājošo (Alehina lietojumā "liberāli domājošo" laikam nozīmē - sakarīgi domājošo) Latvijas krievu.

Liberāli domājošie ir tie, kas ir gatavs atbalstīt liberālas idejas, kam pamatā ir indivīda brīvība un indivīda atbildība. Vai liberāli domājošs ir tas pats kā sakarīgi domājošs? Protams, es tam piekrītu, bet daži laikam uzskatīs, ka sakarīgi domā tikai konservatīvie, vai sociāldemokrāti, vai komunisti, vai fašisti.

Komentāra fragments: Un gan jau ir arī vismaz tikpat daudz arī latviešu...

Visticamāk.

Komentāra fragments: Jautājums par to - kur viņus var sastapt? Vēlams tos, kuri ir politiski aktīvi, kuri kaut ko vēlas mainīt sev apkārt.

Nu, vismaz internetā. Bet vispār es arī to gribu zināt.

Un te svarīgi tomēr apzināties, ko mēs uzskatām par „sakarīgi domājošo”. Ja tie ir liberāļi, šī ir reta suga. Liberālis ir individuālists, kam nav viegli pievienoties kādai organizācijai (varbūt es stāstu tikai par sevi). Tāpēc pasaulē ir tik maz liberālu partiju, tās nekad nav lielas, un Latvijā tādas protams nav.

Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks pozicionē sevi kā sociālliberāļus. Es domāju, ka piekrītu idejai par sociāli atbildīgu liberālismu. Bet nezinu, ko īsti domā ar vārdu „liberālisms” Štokenbergs un Pabriks, kas sākuši savu politisko karjeru vienā no daudzām Latvijas konservatīvām partijām. Bez tam mani mulsina tas, ka abi divi pazuda no debatēm internetā (varbūt tikai es neredzu?). SCP ir lielā mērā virtuāls projekts, un ja tas nav internetā, tas patiesībā neeksistē. Nezinu, vai nu viņi to nesaprot, vai nu SCP tiešām ir beigusies. Tāpēc es nesteigtos pievienoties SCP.

No otras puses, varbūt, būtu vajadzīgs kāds rāmis, kas iedrošinātu liberāli domājošos. Ja ne SCP, tad kāds cits.

Komentāra fragments: Ja reiz "Saskaņas Centrs" kā partija ir izblamējies…

Garš stāsts. Tur vēl Rubiks pašā SC. Bet pat tas nav svarīgs. Varbūt tur ir kādi „sakarīgi cilvēki”, karjeristi, pragmatiķi, ciniķi. Bet liberāļu tur nav.

Komentāra fragments: Tad kur ir sastopami sakarīgie krievi?

Tieši šo pieeju kritizēju ieraksta „SC ar balalaiku” - meklēt „krievus” kā alternatīvu latviešiem. Vajag krievus, meklējiet viņus Krievijā. Latvijā dzīvo latvieši (dzimtā valoda gan var būt dažāda). Ja cilvēks, dzīvodams Latvijā, uzskata sevi par piederīgu citai valstij, viņš visticamāk ir ļoti konservatīvs savos uzskatos.

Protams, es pats lietoju vardu „krievi”, lai vienkāršāk. Bet ar to saprotu latviešus, kam krievu valoda ir dzimtā. Etniskā piederība, runājot par liberālismu, ir nonsenss.

Komentāra fragments: Būtu svarīgi (1) latviešiem uzmanīgāk lasīt, ko šie Latvijas krievi raksta, (2) iepazīstināt ar viņiem JL/PS/SCP apvienības saprātīgāko daļu.

Latvijas partijām jau sen vajadzēja pievērsties krieviem. Bet šīs ir konservatīvas - infantilo neintelektuāļu partijas (ja ir jārunā par kaut kādu šo partiju „saprātīgāko daļu”). Tām jāmirst, pirms veidojas jauna politiķu paaudze.

Komentāra fragments: Latviešu sabiedrības attieksme pret krieviem, kuri kaut ko raksta par Latvijas politiku esot apmēram viena un tā pati - "nu ko viņi tur muld". Protams, kopš tā laika ir pagājuši gandrīz 20 gadi un daudz kas ir mainījies.

Cik es varu saprast no tā, ko raksta latvieši par krieviem un krievu medijiem, nav mainījies nekas. Latvieši joprojām nezina, ko raksta krievu mediji. Ja 90.gados krievu medijos nekā pretlatviskā, kas būtu bijis vērsts pret latviešiem kā kopienu, praktiski nebija, tad pēdējos gados ironija un kritika pieņēmusies spēkā.

Visas vecās dziesmas / Stuff