piektdiena, 2010. gada 26. februāris

4ATA. Tiesiska valsts sajūtu līmenī

Jāsaka, es īpaši neieskatos forumos un komentāros par 4ATA atklājumiem. Es domāju, ka zinu, ko tur raksta. Rīgas Satiksmes, Rīgas Siltums un FKTK algu sarakstus esmu apskatījies gan.

Pārsteidz? Protams, nē. Kaut ko līdzīgu varēja nojaust. Nu nevar tā būt taču, ka tarifi nepārtraukti aug, bet nekas nemainās? Kas ir modernizēts, uzlabots, optimizēts? Skaidrs, ka ja nekas vai kaut kas minimāli, tad to augošo ieņēmumu mērķis bija uzlabot algu vadībai, vai ne? Bet par ko šie cilvēki saņem piecus, sešus, septiņus tūkstošus mēnesī, ja modernizācijas nebija nekādas vai uzlabojumi pakalpojumu sniegšanā bija minimāli vai ieguldījumam neadekvāti? Kas vēl dziļāk iedzen pesimismā, nekā ļoti, ļoti labi atalgots neprofesionālisms?

Kāda ir algu sarakstu publiskošanas morāle?

Pirmkārt, zūd neaizskaramības sajūta tiem, kas saņem treknu monopoluzņēmuma top-manager algu. Zūd nesodāmības un ekskluzivitātes sajūta lieliem lēmējiem. Ne visiem un ne uzreiz, bet tas jau solis tuvāk „vienam likumam visiem”, jeb tiesiskai valstij. Vismaz sajūtu līmenī.

Otrkārt, sabiedrība arvien labāk apzinās likumsakarību — kur ir noklusēts, tur gan izšķērdība, gan neefektivitāte, gan neprofesionālisms. Tur patiesībā tikpat labi var būt arī noziegums. Atklātība ir demokrātiska vērtība, solis tālāk no autoritārās apziņas.

Treškārt, šī publiskošana skubina arī lēno pilsoniskas sabiedrības stiprināšanos, dodot jaunu signālu, ka pilsoniska sabiedrība, kuru 4ATA, šķiet, pārstāv, var ietekmēt procesus valstī.

Galu galā vara nevar jau sēdēt izliekoties neko nezinām. Pati par sevi publiskošana ir atrakcija, ekstravanca, ja paliek bez sekām. Bet Rīgas mērs kaut kā jau noreaģējis, iekšlietu ministre kaut ko pateikusi. Būtībā šī publiskošana ir tests Latvijas demokrātijai. Un tā ir vēl viena, ceturtā, morāle.

Un ja šī morāle ir, kā tad būs ar datu iegūšanas metodi, vai to var uzskatīt par amorālu? Domāju, ka nevar.

Arī iestāžu un uzņēmumu izvēle, šķiet, apstiprina šo pašu domu. Par upuriem tiek izvēlētas iestādes, kas „apēd” nodokļus un tarifus savam galarezultātam neadekvātā daudzumā, un uzņēmumi, kam ir pilnīgs vai nedaudz atšķaidīts monopols tirgū.

Kas nākamais? Latvenergo? Lattelecom? airBaltic? Latvijas Gāze? Latvijas Dzelzceļš? Satiksmes Ministrija? Rīgas Ūdens? Namu pārvaldes? Rīgas Dome? Ventspils Dome? Ostas? Lidosta?

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Visas vecās dziesmas / Stuff