sestdiena, 2010. gada 13. marts

Par "atmaskošanu"

Atmaskošana, neatmaskošana, man īpaši šī vārda nozīme neliekas, padomju TV visu mūžu „atmaskoja” imperiālismu, mani tas nepārliecina. Sekot, diskutēt, nelikt politiķus mierā, kritizēt, pieprasīt politisko atbildību – to es saprotu.

Latvijā vēl nedaudz padomiski uzskata, ka politikāņīši kādreiz arī jāuzslavē, bet kritizējot, it kā „jāpiedāvā” kaut ko vietā obligāti jānominējas pašam uz vēlēšanām. Nav. Nav ne jāuzslavē – viņi ar to lieliski paši tiek galā –, ne jāpiedāvā kko vietā. Ja būs ko piedāvāt, piedāvās ar.

Piedāvājumi ir tas, par ko sabiedrība maksā politiķiem, kam jābūt kompetentiem likt priekšā piedāvājumus. Bet kritizēt vajag visu laiku un vēlams nepārtraukti. Ne lamāt, bet kritizēt. Tas ir pilsoniskās sabiedrības uzdevums. Tikai tad politiķīšiem nerodas visatļautības sajūta, kuru viņi pilnīgi noteikti paši sev grib!

Varbūt arī Latvijā pietiks motivācijas atklāt SC/PCTVL sakarus ar Maskavu. Es zinu, ka tas ir ļoti neprecīzi pateikts. Var atklāties, ka tur nav nekādu „sakaru”, ka šīs „partijas” kāds Maskavā kurē pa tiešo, bez kaut kādiem sakariem. Varbūt tas ir pārspīlējums. Pat visdrīzāk pārspīlējums. Bet tikai pārspīlējums.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Visas vecās dziesmas / Stuff