trešdiena, 2010. gada 25. augusts

Aziatčina

Sak, tagad, kad Maskavas mērs skaita dienas vai stundas (ko gan ar kremlisko bizantiju nekad nevar paredzēt), Maskavas ierēdņi spiež korupcijas pedāli grīdā like there’s no tomorrow, it kā rītdiena vairs nekad nepienāks.

Man personīgi pietiek ar to aziatčinu, ka Lužkova dēļ tiek ierobežota gājēju kustība Rātlaukumā. Labāku antireklāmu Saskaņai un Šleseram vēlēšanu priekšvakarā izdomāt grūti, bet var.

Šī antireklāma Saskaņai un Šleseram Rīgā, Latvijas galvaspilsētā 2010. gada 25. augustā, ir pats Lužkovs. Vienas no korumpētākajām valstīm pasaulē, Eiropas korumpētākās valsts — Krievijas korumpētākās pilsētas mērs. Miljardieres, nekustamo īpašumu (protams, protams, ko vēl var iztirgot no pilsētas aktīviem?) „impērijas” īpašnieces vīrs. Viens no spilgtākajiem Krievijas korumpēto ierēdņu „arodbiedrības” Jedinaja Rossija dibinātājiem un līderiem. Ja ir interese, varat palasīt Krievijas opozicionāru sagatavoto apskatu „Lužkov. Itogi” krievu valodā.

Viņš ir arī mērs, kurš aizbrauca no paša pilsētas uz atvaļinājumu komfortablākā valstī laikā, kad viņa pilsēta slāpa nost dūmos, kad mirstība pilsētā pieauga reizēs un mirušos vairs nepieņēma pārpildītajos morgos, kad ar gaisa kondicionieriem neaprīkotajās slimnīcās jaundzimušie bērni ieelpoja kūdru dūmus, izdedžus, kuri paliks viņu plaušās uz visu mūžu.

Tādu, lūk, draugu, sabiedroto un politisko paraugu sev izvēlējušies Saskaņa un Šlesers. Tādi, lūk, ir viņu morālie, politiskie, kulturālie, mentālie un intelektuālie orientieri. Tādu, lūk, politiku un morāli, tādu aziatčinu viņi mums piedāvā.

Es vienīgi ceru, ka šai aziatčinai ar episko mērogu zagšanu no valsts un pašvaldības kabatas, ar maskavisko mērogu korupciju un nepotismu Latvijā rītdienas nebūs.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Visas vecās dziesmas / Stuff