sestdiena, 2011. gada 29. janvāris

Brīvības nogurdinātie: Lukašenka rulez. LR4

Kamēr Latvijas parlaments gļēvi vilcinās nosodīt masveida cilvēku piekaušanu un vēlēšanu rezultātu falsificēšanu Baltkrievijā 2010. gada decembrī, Latvijas žurnālists Juris Paiders (Neatkarīgā) un advokāts Andris Grūtups ar Latvijas valsts radio starpniecību pauž lielu izpratni par Baltkrievijas tautas uzvarētāja rīcību.

Ж-diena

Uzjautrināja, ka Andas Rožukalnes intervijā reizes vismaz piecas izskanēja tēma par „vīriešiem, kas intervē sievieti”. Te it kā iezogas kaut kāda liela sakrāla patiesība. Es padomāju, kāpēc tik svarīgi apliecināt savu vīrišķību?

svētdiena, 2011. gada 23. janvāris

Aptauja par liberālo partiju

Lūdzu nobalsojiet! Ja nobalsojāt, paldies! Ja Jums ir kas sakāms sakarā ar balsojumu par liberālo partiju, atstājiet komentāru zem šī ieraksta.

pirmdiena, 2011. gada 17. janvāris

Latvieši, kas balso par Saskaņu

Pelēki brūnā masa nāk virsū. Vai tie ir tie latvieši, kas balso par Saskaņu? Jā, arī par Šleseru un Lembergu. Augsne fašismam ir sagatavota.

piektdiena, 2011. gada 14. janvāris

Fašisms kā nelaimīgo cilvēku nelaime

Atomizācija un izolētība arī nav individuālisms. Izolētība rada vienaldzību, apātiju, cietsirdību, un tādi atomizēti, ciniski, vīlušies cilvēki spēj apvienoties tikai ļaunumam, lai apkarotu kādu. Tas ir fašisms.

trešdiena, 2011. gada 12. janvāris

„Dombrovskis: Vilnītis nevar vadīt KNAB” ir ļoti laba ziņa

Parlamentam un prokuratūrai vajadzētu pietikt ar esošo stāvokli ekonomikā, nabadzības statistiku, Parex glābšanas lietu, ar tiem mūžīgajiem salīdzinājumiem ar Igauniju, - lai pamazām sāktu izmeklēt, kas tad īsti noticis ar Latviju pēdējos gados desmit divdesmit.

pirmdiena, 2011. gada 10. janvāris

Vai Krievija guļ un redz atgriežamies? Vēl un vēl par mītiem un demoniem

Atbildes uz lasītāja jautājumiem pēc ieraksta Par Kremļa elektriskajiem impulsiem un mitrumu biksēs (arī šajā blogā, protams).

Из ненаписанного. Радио Бэ. Дно

Как и многие лiтераторъы, я не брезгую писать в стол. Ну, понимайте сами в меру испорченности. Вот это – из неопубликованного. Может даже, из ненаписанного.

svētdiena, 2011. gada 9. janvāris

Par Kremļa elektriskajiem impulsiem un mitrumu biksēs

Krievijai „uzvara” post-sovjetu telpā ir vajadzīga apmēram tikpat kā sava uzvara būtu vajadzīga terminatora rokai vai vistai bez galvas.

piektdiena, 2011. gada 7. janvāris

Vai ir alternatīva krievu mediju nebrīvībai Latvijā?

Latvijā ir reālas problēmas ar preses brīvību, informācijas pieejamību un nepietiekamību. Acīmredzot, to pieļauj Latvijas likumi.

Vai tā skalošana un tīrīšana, kas notiek krieviski rakstošajos un raidošajos medijos Latvijā, ir patiesībā kādas histērijas praktiskā izpausme? Vai līdzšinējie Telegraf un TV5 nav bijuši pietiekami lojāli Putina Smaragda impērijai? Vai kas zina, kas notiek Smaragda impērijai lojālākos medijos – Vesti, Čas, Radio Dadadaltkom?

Vai žurnālistus soda par Saskaņas otro vietu vēlēšanās? Tāpēc ka nenodrošināja, zombēja par vāju, vēl bez propagandas tiešām vēl palika ne-mutantu žurnālistika? Cik es pats varu spriest, klausoties Radio Baltkom podkāstus, šim medijam jābūt ārpus jebkādām aizdomām. Vai varbūt notiek paātrināta žurnālistu iztīrīšana un mutantu iesūtīšana, lai sagatavotu propagandas lielgabalus jaunam informācijas karam?

Ja tā ir un šī ir Latvijas politiķu un viņu kuratoru Rīgā vai Maskavā izrēķināšanās ar Latvijas medijiem, žurnālistiem, tas nozīmē, ka Latvijas žurnālisti tiek pakļauti tām pašām bandītiskā stila apklusēšanas praksēm, kādas izmanto Krievijas autoritārais režīms. Kas gaida Latviju un tās žurnālistus? Vardarbība pret Kremlim nelojāliem žurnālistiem? Piekaušana līdz invaliditātei? Krievijā pagājušogad piekauti 40 un nogalināti astoņi.

Vai Latvijas drošības dienesti seko šai situācijai? Vai Latvijas valdībai par to ir viedoklis? Vai Latvijas politiķiem, kam varbūt vēl nav paspējuši apprecēties ar Jedinaja Rossija un Gazprom, ir par to savs viedoklis?

Līdz šim Latvijas politiķiem nebija viedokļu par ārvalstu propagandas ieroču brīvo un nekādiem – ne administratīviem, ne ekonomiskiem, ne veselā saprāta – noteikumiem neierobežoto darbību suverēnajā Latvijas teritorijā. Latvijas politiķiem nav viedokļu par Latvijas patiesi ļoti lielas sabiedrības daļas kretīnizēšanu, kuras klajš mērķis ir, ekspluatējot auditorijas zemo kultūras un izglītības līmeni, nepieļaut Latvijas sabiedrības konsolidāciju un noturēt savā ietekmes sfērā.

Latvijas krieviski runājošās auditorijas kretīnizēšana – zombēšana – putinizēšana nav tikai šīs sabiedrības daļas problēma. Noturot savā ietekmes sfērā turpat pusi iedzīvotāju, bet dažos pierobežas reģionos līdz pat simts procentiem iedzīvotāju, Krievija kontrolēs visu Latviju.

Tas, ka sabiedrības konsolidācija buksē, nozīmē arī to, Latvija neizmanto saliedētas sabiedrības – vienotās izpratnes par valsts nacionālajām interesēm – potenciālu. Sabiedrībai paliekot sašķeltai, Latvija zaudē dārgo attīstības laiku.

Skandaloza ir pati par sevi situācija, ka tik lielai sabiedrības daļai piekļuve informācijai ir apgrūtināta. Par šo stāvokli, kas ir izveidojies Latvijas informācijas tirgū, ir jāatbild Latvijas valstij. Notiek informācijas tirgus monopolizācija.

Visās Latvijā esošās televīziju paketēs dominē Krievijas valsts propagandas kanāli, tiek uzspiests un dominē tas viedoklis par dzīvi, notiekošo, pasauli un arī par pašu Latviju, kā to formulē Kremļa ideoloģi - it kā Latvija būtu kāds Krievijas apgabals! Tāpat, kā televīzijās, arī Latvijā krievu valodā iznākošajos laikrakstos tiek dublētas tās pašas puspatiesības vai Kremlim neizdevīgā informācija tiek noklusēta. Šajos Latvijā ražotajos medijos netiek pieļauti alternatīvi viedokļi. Patiesībā notiek viedokļu cenzēšana.

Latvijas televīzijas kanālos dominē Krievijā ražotais produkts, nevis tiek attīstīta analītiskā žurnālistika kā alternatīvs informācijas avots par reālo ekonomikas un sabiedrības stāvokli Krievijā, par prokremlisko politisko spēku finansēšanu, mērķiem un darbību Latvijā.

Vai tas spēs veidot konkurētspējīgu mediju piedāvājumu Latvijas krieviski runājošajai auditorijai, es nezinu, bet ir jāsāk veidot Latvijas mediju saturs, kas palīdzēs šai un plašākai Latvijas auditorijai apzināties savas valsts nacionālās intereses, reālos draudus un sadarbības iespējas. Patlaban gan krievu, gan latviešu auditorijā valda mīti, kas vai nu demonizē Krieviju sakarā ar padomju pagātni un okupāciju, vai to zīmē kā sapņu zemi un kolosālo iespēju tirgu, jo nav izpratnes šīs valsts šodienu.

Tajā pašā laikā Latvijas auditorijai tiek liegta iespēja izpazīties ar dzīvi un sasniegumiem valstīs, ar kurām Latvijai ir kopīgās rietumu demokrātijas vērtības. Rietumu izcelsmes produkcija tiek bojāta ar dublāžu un līdz ar to daudz zaudē nedublējamiem krievu seriāliem. Šī ļoti tuvredzīgā attieksme pret skatītāju arī liedz viņam alternatīvu Krievijas propagandai.

Eiropa ir daudz interesentāka, attīstītāka un lielāka par Krieviju. Eiropas Savienībā vien dzīvo vairāk kā 500 miljoni cilvēku. Latvijas auditorijai būtu daudz interesentāk un lietderīgāk uzzināt par Latvijas kaimiņvalstu pieredzi. Kaut vai kā būvē un siltina mājas, tīra sniegu, organizē sabiedrisko transportu, kādi tur ir bērnudārzi vai skolas. Ir visas iespējas radīt pozitīvās pieredzes piemērus, nevis ļaut Kremlim nekontrolējami zombēt Latvijas prātus.

Latvijā ir reālas problēmas ar preses brīvību, informācijas pieejamību un nepietiekamību. Acīmredzot, to pieļauj Latvijas likumi, kas regulē īpašumu attiecības medijos. Acīmredzot, Latvijas likumos ir jāatspoguļo īpašais mediju statuss salīdzinājumā ar vairākiem citiem biznesiem, un līdz ar to īpašas prasības mediju īpašnieku caurskatāmībai. Galu galā ja Latvijā 21. gadsimtā ir tikai melno kašu un visādu anonīmu ofšorizēto investoru nauda mediju uzturēšanai, steidzami jāmaina likumi, lai veicinātu godīgu un ne-anonīmu investoru piesaisti un atgriešanos (!) no sabiedrotām – EU un NATO – valstīm.

sestdiena, 2011. gada 1. janvāris

Kas notika Baltkrievijā 2010. gada decembrī?

Latvijā par notikumiem Baltkrievijā sakarā ar prezidenta vēlēšanām zināms ir maz. Daudzi par to zināt nemaz nevēlas. Bet pārsteidzošā kārtā arvien vairāk nezinīšu sliecas atbalstīt diktatūras paņēmienus risināt sabiedrības neuzticības nianses kā veiksmīgāku alternatīvu Latvijas demokrātijai. Tāpēc es piedāvāju dažas saites uz citiem resursiem uz reportāžām un komentāriem par šiem notikumiem:

20.12.2010 'Hundreds of protesters arrested' in Belarus

20.12.2010 Жестоким разгоном оппозиции закончились вчерашние выступления белорусских оппозиционеров в Минске

24.12.2010 Своими глазами: Выборы в Белоруссии

29.12.2010 Андрей Илларионов: Как голосовала Беларусь

28.01.2011 Foreign Minister Sergei Martynov: 'Nobody was killed"

Visas vecās dziesmas / Stuff