svētdiena, 2011. gada 13. februāris

Daži iespaidi no intervijas ar Valeriju Novodvorsku

Krievijas Finam FM intervija ar Valeriju Novodvorsku un Konstantinu Borovoju. Runa bija gan par liberāļu vietu politikā post-sovjetu sabiedrībās, gan par pēdējā
laika tendenci demokrātiski domājošajiem apvienoties tautfrontiskā, 90. gadu sākuma manierē.

Te neliels citāts no Novodvorskas:
Потом существует три вида демократии. Первый вид – это та самая западная, либеральная демократия, когда граждански зрелый народ имеет рыночную экономику, имеет конгрессы, сенаты, скажем, американскую конституцию. Второй вид – когда хотят по своей глупой воле пожить. И третий вид, наконец, – что хочу, то и ворочу. [..] В России довольно много желающих жить по своей глупой воле, не соблюдая никаких законов вообще, или воротить, что они хотят.
Krievijā opozīcijas politiķi tagad gatavo jaunu kopīgu projektu – Tautas brīvības partiju, kas apvienos gan sociāldemokrātiski noskaņotos, gan konservatīvākus, gan liberāļus. Ļoti simptomātiska lieta. Izklausās pēc Latvijas Vienotības. Abi divi projekti, kā šajā intervijā saka Novodvorska, ir „tautas frontes” etaps. Trāpīgi. Par šo „tautfrontiskumu” viņa izsakās kritiski, taču praktiski neiedziļinās „tautas frontes” gara atgriešanās iemesliem.

Un, šķiet, Latvijā un Krievijā, ar visām atšķirībām starp abām valstīm, iemesli ir vieni un tie paši – uzbrukumi demokrātijai un demokrātijas krīze.

Vēl ļoti atbilstoši laika garam izskanēja klausītāja jautājums:
А зачем нам западные ценности? Неужели у нас нет своего опыта, который превосходит и исторически, и ментально, и культурно опыт так называемых западных стран? Почему бы нам не искать какой-то свой русский путь?
Klausītājs bija, protams, Krievijas, bet es skaidri dzirdēju Latvijas purvus runājam: kam, kam mums tās vērtības, desu, desu, desu. Atliek tikai piebilst „mums ir savs ceļš, Krievijas ceļš”. Novodvorska atbildēja, atsaucoties uz Pleskavas un Novgorodas viduslaiku demokrātiju. Taču jautājums bija par Krievijas pārākumu pār Rietumiem. Žēl, ka Novodvorska ignorēja šo idiotismu. Kāds cilvēkiem par prieku atvemt šīs halucinācijas?

Halucinācijas par jebkā pārākumu pār rietumu vērtībām, par saviem atšķirīgiem ceļiem un – īpaši amizanti – par neaptveramu krievu garīgumu totāli demoralizēto egoistu sabiedrībā. Kā var būt tik aklam, lai neredzētu acīmredzamo? Ka šos murgus izdomā un uzspiež sabiedriskai domai tie, kam rietumu humānisms, godīguma un atbildības tradīcijas un prioritāte (supremacy) politikā ar indivīdu un viņa vajadzības, tiesības, brīvības kā neapstrīdamo vērtību tikai traucē darīt ar aunu bariem to, ko viņi visus šos gadsimtus ar viņiem darījuši – cirpuši un kāvuši.

3 komentāri:

  1. Ļoti interesanti. Tieši tikko kārtējo reizi bija iemesls pārdomāt, kāpēc Krievijā un Latvijā ir šī attieksme, ka mums nav vajadzīgas Rietumu vērtības. Ļoti uzskatāmi par tiem trim demokrātijas veidiem. Taču es atkal nepiekritīšu Jūsu dzelžainajai pārliecībai, ka kāds no malas kaut ko uzspiež tāpēc Latvijas(Krievijas)cilvēki labprātāk izvēlas 2.un 3. demokrātijas veidu. Es pieturos pie uzskata, ka problēma jāsāk skatīt no pamatiem(apakšas), nevis augšas.No ikdienas sadzīviskās pieredzes redzu, ka galvenais iemesls ir elementārs,cilvēcisks kūtrums, tieši šīs pilsoniskās sabiedrības ne attīstītība.Pamēģināšu uz ikdienišķa piemēra nodemonstrēt kā es to saprotu
    Piem.daudzdzīvokļu mājā, kuras iedzīvotāji ir privatizējuši savus dzīvokļus un tā vai šitā izvēlējušies apsaimniekotāju, notiek kaut kāda nekārtība. Vai nu kāds iedzīvotājs kaut ko nelikumīgi dara kaitējot pārējiem vai apsaimniekotājs slikti strādā. Kāda ir iedzīvotāju rīcība? Ja projicējam to uz pieminētajiem demokrātijas modeļiem. 1.var.(patiesā demokrātija)iedzīvotāju sapulce vai pilnvarota persona veic pārrunas ar "slikto"līdzpilsoni vai apsaimniekotāju, mēģina viņu piespiest rīkoties pareizi. Ja tas neizdodas, iesniedz prasību tiesā visas mājas iedzīvotāju vārdā. Un tagad jautājums. Kā Jums šķiet,kāpēc pie mums(un Krievijā) tāda rīcība ir visai reta?Vai tāpēc, ka kāds nozombējis? Mana sadzīviskā pieredze dod visai banālu atbildi- neviens negrib ķēpāties.Es te nerunāju par to vai tiesa pieņem vai nepieņem iesniegumu, ierosina vai neierosina lietu un noved to līdz apsūdzībai. Tas jau nākošais etaps. Bet vai mēs bieži pārvaram pat pirmo etapu "patiesās demokrātijas"ceļā? Es piekrītu kaut kur dzirdētām vai lasītām frāzēm, ka demokrātija ir darbs un, ka pilsoņiem no apakšas ir jāspiež varas pārstāvji strādāt .Bet tas viss prasa laiku, spēku, enerģiju, nervus un arī savu tiesību zināšanas un vēlēšanos tās aizstāvēt.Tas nav tik vienkārši. Bet cilvēki dabiski izvēlas vienkāršāko ceļu-gaidīt kad kāds(cars, priekšsēdētājs, premjers, prezidents utt) atnāks un problēmu atrisinās vienā momentā. Ko visbiežāk dzirdam no iedzīvotājiem tādās un līdzīgās situācijās. Standarta frāze: "Kur vara skatās, kāpēc vara neko nedara, kāpēc mums neviens nepalīdz?"Ko mēs ļoti bieži dzirdam no pat visai izglītotiem līdzcilvēkiem, tā sauktajiem inteliģences pārstāvjiem?-es mīlu Latviju, bet nemīlu šo valsti.Ko saka aizbraucēji no Latvijas?Ja valsts mūs nemīl, neciena,mēs aizbraucam.Bet, kas ir vara, valsts īstenajā demokrātijā-tauta, pilsoņi. Daudzi pauž neapmierinātību ar autoritāro vadības sistēmu, bet daudz mazāk ir tādu, kas būtu gatavi ikdienā sākot ar sevi realizēt pareizās demokrātijas principus. Un te pie vainas, manuprāt, nav vis kaut kāda zombēšana vai smadzeņu skalošana, bet drīzāk mentalitāte, audzināšana un vēsturiskā pieredze. Vai Latvijai(Krievijai)ir šādas īstenās demokrātijas pieredze? Nav, nekad nav bijusi. Ne Latvijas neilgajā abu neatkarību kopā ņemot periodā, ne Krievijas visā gadu simteņu laikā. Kā gan var cerēt, ka atteikšanās no šīs 2.un 3.tipa demokrātijas varētu būt viegla un ātra.

    AtbildētDzēst
  2. Kā tam var nepiekrist - kādi esam mēs, tāda ir elite, vara, valsts. Taču kokam vienmēr ir divi gali. Tāpēc jau mēs esam civilizācija, civilizēta sabiedrība, ka mums ir sava valsts, kura mums ir vajadzīga, lai nodrošinātu katra indivīda tiesību realizāciju, iesk. pieeju info, vārda, sapulču, kustības un citas brīvības, institūtus, iesk. tiesu un pašvaldību. Mūsu valsts ar to vēl netiek galā, tāpēc arī mums ir problēmas. Bet protams, arī tie iemesli, par kuriem Jūs rakstāt: vēsturiskā pieredze nebūt nav demokrātiska. Tas tiesa. Taču demokrātija kā tāda ir pietiekami jauns izgudrojums, humānisma laikmeta bērns.

    Es tomēr pieņemu par pamatu to, ka cilvēkam izdevīga ir demokrātija, kad viņa interesēm ir, ja ne garantija tikt nodrošinātām, tad vismaz ir šanse. Teiksim Dānijā ir garantijas, Latvija dod šansi. Tie Latvijā vai citur, kas jūt līdzi stiprām rokām, Lukašenkai, Putinam, kam tur vēl, varbūt arī izsaka savas domas, bet visdrīzāk sabiedriskās debatēs, medijos arvien biežāk sastopas ar algotiem autoritāro režīmu un diktatoru apoloģētiem. Pretējo viedokli pārstāv brīvprātīgie. Vēl trakāk: demokrātija, it kā acīmredzamais, veselais saprāts, tā paša demokrātijas nīdēja vienīgais iespējamais cilvēktiesības realizācijas mechānisms jāaizstāv pret uzbrukumiem tur, kur demokrātijas institūti ir lielā mērā diskreditēti, kur tos diskreditē tie paši cilvēki, kas pēc būtības ir ieinteresēti savas personīgās varas nostiprināšanā un demokrātijas kontroles institūtu maksimālajā novājināšanā. Tāpēc es runāju par zombēšanu.

    Vēl viena lieta ir paraugs. Mums nav savas pieredzes, ir tikai muļķīgas pārdomas un emocijas, - nevaram pat organizēties vienas mājas mērogā. Tāpēc mums ir vajadzīgi paraugi, no kā mācīties, kam sekot, pret ko sevi vērtēt, ar ko salīdzināt. Ir vajadzīgi viedokļu līderi. Viņi arī parādās, vai ir vienmēr. Tikai kas tie ir? Lembergs? Paiders? Kas ir Latvijas elite? Kā tā pilda savu funkciju radīt modeļus, piedāvāt risinājumus? Acīmredzot kaut kā tā, ka mēs nevaram savā mājā organizēties. Jo šodienas varoņi šādus modeļus neizskata.

    AtbildētDzēst
  3. Kāpēc nav šo viedokļu līderu? Kāpēc tad Jūsuprāt šodienas varoņi tādus variantus neizskata? Vai pie vainas būtu kāda ārēja ietekme?
    Kāpēc tie, kas it kā atbalsta demokrātiju, tomēr ikdienā neprojicē uz sevi personīgi demokrātiskas valsts pilsonim atbilstošu rīcību-rīkoties nevis bailēs no soda, bet pilsoniskās apziņas ietekmē? Paraugi. Vai tad nav demokrātisku valstu pasaulē, no kā ņemt paraugu? Nedomāju, ka mums būtu problēmas ar šo paraugu pieejamību.

    AtbildētDzēst

Visas vecās dziesmas / Stuff