ceturtdiena, 2011. gada 10. marts

Latvijas identitāte. Dillēs

Autors: Agnese Bule

Noklausījos Kas ir latvietis un viņa nacionālā identitāte? Latvijas Radio "Kultūras Rondo" ar Zigfrīdu Muktupāvelu. Piedalījās māksliniece Agnese Bule (“sēnes, koki un citi latvieši”) un divi kungi.

Sākumā, atceros, biju neizpratnē, kas par kolchozu. Galvenā ideja, likās, bija nožogot latviešu identitāti no praktiski visas pasaules. Emīla Melngaiļa dziesmu dziedāja koris ar nepareizu nosaukumu. Ērģeļmūzika arī izrādījās nelatviska. Bet pats traģiskākais bija tas, ka, šķiet, viesi bija vienojušies par to, ka „latviešu identitāte” ir, drīkst un tai vajag būt atšķirīgai no „Latvijas identitātes”.

Tālāk raidījuma gaitā dažas šaubas tika atbildētas, izskanēja visai labi pamatotas un civilizētas domas. Bet par tām atšķirīgajām identitātēm jautājums palika. Interesanti, ka nevienam raidījumā pats par sevi latviešu un Latvijas identitātes pretnostatījums nelikās pretdabisks. Tā teikt, žogojās no pasaules, bet nožogojušies no Latvijas.

Nu jā, mēs esam tik dažādi un atšķirīgi Latvijā, ir latvieši un viņiem ir „latviešu identitāte”, ir marsieši un viņiem ir „marsiešu identitāte”, ir cilvēki ar suņu galvām un viņiem tātad sava „identitāte”. Bet kam tad būtu tā „Latvijas identitāte”? Kam būtu pienākums nest Latvijas vārdu uz saviem pleciem, ja katram ir savs „identitātisks” kakts milzīgajā Latvijas identitāšu telpā? Un it sevišķi, ja latvieši tik aizrautīgi rezervē vietiņu uz etnisko minoritāšu soliņa?

Te man ienāca prātā paralēle ar to pašu Lībiju, kas tagad ir katrā ziņu pārraidē. Tur nav vienas nācijas, atšķirībā no kaimiņvalstīm. Lībija līdz 21. gadsimtam ir saglabājusi beduīnu cilšu visai archaisko struktūru. Var jau būt, ka halucinējošais Gaddafi ir patiesībā vienīgā „vērtība”, kas „lībiešus” vieno. „Lībijas identitāte” ir šis lunātiķis.

Vai no cilvēkiem var prasīt domāt un rīkoties moderni, ja viss, kas ir aiz viņu cilts žoga, viņiem reāli ir biezā miglā tīts? Ja ērģeļmūzika viņiem izklausās pēc marsiešu halicinācijas un nosaukums Ave Sol izraisa emocionālu reakciju? Iznāk, ka „Latvijas identitātes” nemaz nav, ja jau pašiem latviešiem Latvija ir tikai „kontūra ar karogu” (citāts). Iznāk, ka latviešiem, ja tā godīgi, „Latvijas identitāte” ir drīzāk tāda chimēra, pamuļķu ideālistu savārstījums, kam nav nekāda sakara ar reālo dzīvi?

Un ja tā ir chimēra, tad ļoti daudz nolādēto Latvijas jautājumu pēkšņi noskaidrojas. Skaidrs, kāpēc Latvijas politiķi krāpjas, melo, vilto protokolus, intriģē, pieņem netālredzīgus lēmumus, dzīvo vienai dienai un ir kopumā bezatbildīgi. Skaidrs, kāpēc ir OK nemaksāt nodokļus, bet maksāt un pieprasīt kukuļus un otkatus. Skaidrs, kāpēc nav OK būt politikā atbildīgam. Kāpēc var neattīstīt savu biznesu, neieguldīt inovācijās.

Skaidrs, kā var vispār pieļaut, ka valsts varā toni nosaka viens krimināli apsūdzēts „gaddafi”. Lībijas tipiņš saka, ka nevarot atkāpties, jo nav no kā jāatkāpjas, nav posteņu, esot tikai tautas iecelts „revolūcijas vadonis”. Par miljardieri viņu acīmredzot arī tauta iecēla. Vai Lembergs arī sevi taupa tautas ieceltā revolūcijas vadoņa teltij un tibeteikai?

Tad ir skaidrs, kāpēc tik daudz cilvēku nesaprot, par kādu ērtu, komfortablu, modernu un humānu valsti, par kādu demokrātiju, kam pēc idejas it kā jābūt Latvijas nacionālajās interesēs, es runāju savos rakstos. Skaidrs, kāpēc daudziem tas izklausās kā „muļķības”.

Tāpēc ka Latvija latvieša acīs ir tikai chimēra. Nav patiesībā tās Latvijas. Nav Latvijas, nav nekādas nākotnes. Tāpēc var krāpties un ākstīties politikā ar tīrāko sirdsapziņu, jo nav neviena, kura priekšā jāatskaitās. Latvietis ir norobežojies no Latvijas. Latvietim ir sava identitāte, atšķirīga no Latvijas. Tāda, lūk, dzīves gudrība.

Mati stāvus ceļas, domājot par to, kādas Latvijā notiek fantasmagoriskas nejēdzības un kādi idioti nosaka, ieprogrammē „neesošās” Latvijas nākotni tieši tagad, šajā brīdī, as we speak kā sak, – tādēļ ka par Latviju patiesībā neatbild neviens. Latvietis ne, krievs vēl mazāk. „Brisele”, dažreiz paburkšķ viens otrs, it kā kādam pārmetot, bet patiesībā klusi cerot, a varbūt kaut Briselei nav vienalga. Ir Briselei arī vienalga, Brisele jau nav nekāda impērija, EU ir tikai brīvprātīga apvienība.

Jocīgi, ka Sarmītes integrācijas komisijā latvieši (dillēs) un krievi (baigi priecīgi par uzticību) spriež, ka jāsāk ar kopīgām vērtībām. Forši, es arī tā saku. Un tad nākamā frāze: lūk, tā kopīgā vērtība mums būs Eiropa (citāts no intervijas ar Andreju Berdnikovu Radio B). Tomēr Brisele. Latvija kā vērtība izrādījusies par mazu, nepietiekami „zolīda” pāris miljoniem latviešu un krievu kopīgās valodas meklēšanai. Ja vairākuma latvietim identitāte ir dillēs, bet vairākuma krievam Pirmajā Baltijas Kanālā, kāda pie velna Eiropa?

Vai Sarmītes komisijasprāt, jebkurš eiropietis, Itālijā, Polijā, tad zināmā mērā Albānijā un Turcijā, ir Latvijas iedzīvotājam ir tikpat tuvs kā cits Latvijas iedzīvotājs? Vai pareizi sakot tikpat netuvs… Dillēs. Mūsu ciltis cita citu spēj paciest sev blakus tikai Eiropas plāksnē. Tikai Eiropas dēļ.

Vēl Dinamo Рига, kā mēs bez Dinamo šais dienās, šaibu lūdzu. Bet tā drīzāk būs latvieša pievienošanās PBK sazombēto skatītāju draudzīgajai saimei ar visām dillēm. Šitās te PBK dilles jau pamazām halucinē par Lembergu tibeteikā. КХЛ валстиибаа вису ракста криеву буртием. Динамо: яунаа Латвия вецаас диллеес. Arī ap Dinamo ne identitāti, ne nāciju, ne valsti neuzcelsi.

Acīmredzot, vēl ir jāpēta, kā sadzīvo vienaldzība pret Latvijas valsti un tās nākotni ar karstasinīgajām emocijām ap tās pagātni un valodu. No vienas puses it kā dziļš ieskats pagātnē un valodas aizstāvēšana ir labs pamats nācijas celtnei, labs sākums. Bet sākumam jāseko turpinājumam, ieskatam pagātnē jāseko analīzei un dziļākai izpratnei, valodas aizstāvēšanai jāpārtop par vēlmi iemācīt to valodu pārējiem, dalīties savā bagātībā, lepoties par savām vērtībām. Pagājuši 20 gadi, bet turpinājums labajam sākumam tā arī nav noticis, un pagātne ar valodu eleganti aizaugusi ar dillēm un pārtapusi par fetišu ar daudziem tabu. Fetišs, tabu, vo tās ir nacionālās intereses. Dilles.

Nesen rakstīju, ka, ja valsts izdomā integrācijas programmu, tai jāstiprina latvietība. Es maldījos. Latvietība ir nevis jāstiprina, tā ir jāizgudro. Reinvent Latvia. Tā būtu tā pozitīvā nacionālisma programma, kas, manuprāt, ir absolūti nepieciešama Latvijai, lai tai ir nākotne.

Valsts? Jā, valsts, kontūra ar budžetu, ja jau mums vairs nav nekā kopīga. Ne jau Eiropu mēs lūgsim sevi apvienot, ne jau ar Eiropu uz lupām mēs audzināsim savus bērnus un ne ar Eiropu prātā mēs maksāsim nodokļus. Sarmīte, trieciet tos savus liekēžus ratā.

9 komentāri:

  1. Tiešām dīvaini. Kāpēc latviešu kultūras raidījumā uzaicinātajiem latviešu māksliniekiem ir problēmas noformulēt latviešu identitātes būtību. Grūti noticēt, ka viņi būtu PBK nozombēti. Tad kāpēc gan?!

    AtbildētDzēst
  2. Kāpēc:

    Acīmredzot, tam nebija tik lielas nozīmes. PBK nozombēti? Nē, es domāju, PBK zombē citu mērķgrupu. Mediju nebrīvība un naidīgā propoganda nav, kā redzams, Latvijas vienīgā problēma.

    Mēs jau agrāk par to runājām. Latvija klusē, sevi neaizstāv. Kas ir Latvija? Tāpat kā jebkura cita valsts - cilvēki: elite, tauta. Vai cilvēki klusē? Nē, neklusē. Elite? Neklusē. Tauta arī visu laiku par kaut ko sūdzas, neklusē. Bet kāpēc liekas, ka Latvija klusē par Latvijas interesēm?

    AtbildētDzēst
  3. Īsti nesaprotu, par ko runa. To radio raidījumu nedzirdēju, bet, cik saprotu, tur neklusēja, bet runāja. Taču ,acīmredzot, ne to, ko vajadzētu. Vai tā? Mans jautājums bija, kāda ir Jūsu versija, kāpēc (pat PBK nenozombētā auditorija)elite, neelite vienalga, nespēj noformulēt savu viedokli par latviešu identitāti, interesēm?

    AtbildētDzēst
  4. Shaja konteksta tikai varu piebilst, ka Slesera priekslikums, par pilsonibas pirksanu vairs jau neskiet tadi slima sunja murgi. Shi ir ljoti nozimiga problema, ka visos limenjos - gan sabiedriska, gan politiska tiek atbalstita latvieshu identitates atraushana no Latvijas. Lidz ar to veidojas, tada fantastiska situacija, kad isteniba Latvija un Latvijas valdiba, ir, kas tads arejs, kas isti neattiecas uz katru individuali. Jo ta nav latvieshu valdiba. Lidz ar to paceljas jautajumi, gan par krievu, ka otro valsts valodu, gan biznesa projekti saistiti ar Latvijas pilsonibu. No otras puses - atraujot latvieshu/latvietibas jautajumu no Latvijas, paliek pari tikai tas, ka latvieshi sezh kokos, ed senes un pie pirmas izdevibas dzied dziesmas un dedzina kuulu. Tas ir celsh uz tautas izmirshanu - un pie tam vel jo bistamaks ekonomiskas migracijas konteksta. Jo latvietiba patvershas par tadu, ka brivdienas klubinju, kur sanak un forshi padzied.
    Galu gala kapec Lielbritanija ari pakistanietis ir "british" un francija ir franchi, netkarigi no ta kaa izskatas, ko gerbj mugura utt. Bet mums Latvija ir "latvijec" !!!!!

    AtbildētDzēst
  5. Kāpēc:

    Ar to klusēšanu/neklusēšanu es mēģināju sasaistīt šo jautājumu ar neseno diskusiju par to, kā Latvija atbild/aizstāvas pret Krievjas propagandu. Jūs uzdevāt interesantu jautājumu, es neizdomāju ko atbildēt, bet joprojām par to nedaudz vāros.

    Kāpēc nespēj noformulēt? Hm. Spēj taču: latvietim ir sava identitāte, Latvijai sava.

    Elitē, šķiet, par to īpaši nerunā. Elite, ja Latvijas, tad it kā nav latviešu. Kāpēc ir tā? Nu tas ir mans jautājums.

    Pieņemu, ka elite par to nerunā, to pašu iemeslu dēļ, kāpēc latviešu politika kopumā ir traibalistiska un atstāj nelatviešu sabiedrības daļu tā ka aiz borta. Izskatās, ka latviešu kopienai galvenais uzdevums ir izdzīvošana kā etnogrāfiskai kopienai, ne nācijai, ne valstij. Un tie kas darbojas valsts struktūrās, darbojas kāda cita labā, nevis pildot latviešu kopienas pamatuzdevumu.

    Skaidrs, skaidrs, ka tam visam ir viegli atrast vēsturiskus izskaidrojumus. Taču tikpat skaidrs ir tas, ka tas drausmīgi bremzē latviešu valsts attīstību. Un jautājums ir, kad latvieši beigs sevi nodalīt no Latvijas. Un latvieši nekad izbeigs šo ākstīšanos, ja vienudien par to neuzsāks diskusiju latviešu kopienas viedokļu līderi.

    AtbildētDzēst
  6. Roberts:

    Man šķiet, ka bēdīgākais tiešām ir tas, ka valsti bez saimnieka nevar neapzagt. Būtu nepareizi domāt, ka vaina ir latviešos (vai nelatviešos). Galu galā par apzagšanu jāsoda ir zaglis, nevis mantas īpašnieks, kam neizdevās nosargāt mantu.

    Es nedomāju, ka ir atbalsts latviešu identitātes atraušanai no Latvijas. To, protams, sekmē dažas parādības. Politiskā bezatbildība, nekompetence, nepietiekama valsts pārvaldes kvalitāte. Laikam no tā gala arī jāsāk.

    Jautājums vienmēr: no vistas vai no olas. Vai elitei jāsāk ar sevi, vai tomēr jāmaina ir domāšana vēlētājiem no sākuma. It kā pareizāk jāsāk ar tautu. Bet praktiskāk ir ar eliti, jo tā ir kompaktāka un domājošāka. Bez tam, ir jau arī Latvijas patrioti Latvijas elitē. Plus tie patrioti intelektuāļi, kam pietiks drosmes un apņēmības iet politikā un kam pietiks godprātības, lai neiesaistītos valsts izzagšanā. Izskatās, ka šie cilvēki ir mūsu vienīgā cerība.

    AtbildētDzēst
  7. Latvijas radio 1 labāk neklausīties, tas ir tupāks par tupu un tā mērķauditorija ir mazizglītoti lauku novadu pensionari. Ir jau arī progresīvāki cilveki Latvijā, ir!

    AtbildētDzēst
  8. Skaidrs, ka ir :) Forši, ka ir! Arī pārējiem jābūt iespējai viņos paklausīties.

    LR ir ļoti nozīmīgs un ietekmīgs medijs. Protams, ir LR jāklausās, ja ir interese par Latvijas vienas lielas sabiedrības daļas noskaņojumu un izpratni par notiekošo. Galu galā dod lielisku vielu pārdomām.

    Par tiem progresīvākiem. Tas pats Rungainis - skandals sācies pēc viņa izteikumiem LR. Es tā raidījuma podkāstu noklausījos pat divas reizes :) Ļoti sakarīgs viedoklis, izraisīja ļoti sakarīgu diskusiju - par un pret bez svētām govīm, racionāli par naudu un siastībām.

    Neviens nevar izsekot visu, lasīt visus blogus, utt. Arī progresīvajiem jāiet uz lieliem medijiem. Jādibina vairāk tādu mediju kā žurnāls Ir, jaunas talk radio.

    Paldies par komentāru :)

    AtbildētDzēst
  9. Varbut tas ir, kas man skiet, tachu atzishos - man skiet, ka ir neapzinats atbalsts darbibam, kas atbalsta latvieshu identitates atraushanu no Latvijas.
    Un, jaa kartibas labad japrecize, ka esmu ljoti skeptisks par ta saucamiem integracijas jautajumiem. Pirmkart tapec, ka nekur pasaule nav kada sekmiga piemera tam. Un otrkart, ka lielakoties integracija tiek uztverta ka kaut kada samocita shema, kas faktiski balstas uz divkopienu attiecibam. Es personiski, ja gribetu sapnjot par idealu saskanju, esmu par Parlatvietibu. t.b., nav svarigi vai esi etniski krievs, ukrainis, zemgalis, vai latgalis, tava nacionalitate ir latvietis. (BTW.. cik shobrid ir cilveku, kuriem vecaki ir dazhadas etniskas izcelsmes. Kapec vinji ir jaliek kados krievu/latvieshu ramishos) Shobrid latvietibas jautajumi tiek fokuseti tikai uz biblioteku, kulturas ministriju un tada gara. Tas ir labi - tachu te iet runa par latvieshu valodu, novadu etniskajiem terpiem, dejam. Tomer atklats paliek viss parejais - kas ir latvieshu uznemejdarbiba, kas ir latvieshu izglitiba utt. Un jaa latvieshu - neatkarigi no etniskas piederibas. Kas ir tas kas mus pilsonjus vieno? Shobrid valdibas viriem tas skiet ir tikai plans sarkanbaltsarkans karodzinsh un pase. Es domaju, ka tam ir jabut kam vairak - un ka minimums valodai un kopigai sapratnei un apzinnjai, no kurienes nak Latvijas valsts un kada ir tai nakotne.
    Negribu dalit pilsonjus - elite un neelite. Mes esam tik maza valsts, ka tas tikai visu pasliktina. Tapat es domaju, politika ir tikai viens no ietekmes un pilnveidoshanas celjiem. Mums vajag vizionarus, lai tie nak un palidz radit valsts vizijas, strategijas pec vajadzibas ejot politika. Un es nerunaju par kartejiem papiriem.. bet kaut ka tada radishanu, kas iedvesmotu cilvekus kopigiem merkjiem un kas butu visiem saprotams. BTW .. driz prezidenta veleshanas, kas butu milziga iespeja, uz nakamajiem gadiem izveleties valsts galveno vizionaru. Skiet, ka ka parasti izvelesies kadu peleku viduvejibu, par kuru vares teikt - nu jaa savu vinsh vairak vai mazak izdarija. Un vienigais ieksh ka var vainot politikjus, ka vinjiem ir galvenais merkantilas lietas - vinji saprot to kas rakstits uz papira, tachu vinji necenshas saprast likumu garu, Latvijas Republikas ideju, un vispar, kas bija motivacija pirmajai atmodai.

    AtbildētDzēst

Visas vecās dziesmas / Stuff