ceturtdiena, 2011. gada 23. jūnijs

Upuru atbalsts izvarotājam nav demokrātija

Vai demokrātija ir vairākuma vara? Galu galā techniski jā, izpaužas tā tieši, kā vairākuma vara. Un tieši tā to izprot daži, daudzi, to nevar noliegt, vai arī izliekas un traktē tie, daži vai daudzi, kas šo demokrātijas technisko nepilnību, ierobežojumu ekspluatē savā antidemokrātiskajā demagoģijā.

Putinam viņa Putinijā kopā ar "blēžu un krāpnieku partiju", kā Jedinaja Rossija arvien biežāk sauc Krievijas publiskajā telpā, esot aizmakoņu augstie (uzticības??) reitingi. Par blēžiem balso pāri par 100% kaut kur Ziemeļkaukazā. Par Lukašenku un viņa kolapsējošo barbie-home ekonomiku balso, kā viņš pats apgalvo, kādi 80% laimīgo baltkrievu. Par kādu Turkmenbashi, Karimovu vai Nazarbajevu arī kādi 99,95% balso attiecīgajās „stānās”. Vai tā ir demokrātija?

Nē, tā nav demokrātija. Pat ja šajās neapšaubāmi falsificētajās, jeb nozagtajās, vēlēšanās par saviem sultāniem tik tiešām balso vairākums. Pirmkārt, neviens nevar apgalvot, ka vairākums balso, tāpēc ka uzticas. Jānotiek masveida prātu aptumšumam, lai cilvēki tiešām uzticētos blēdim.

Otrkārt, ja cilvēki ir spiesti balsot par kādu, neuzticoties viņam, tas nozīmē tikai vienu – politiskās konkurences neesamību. Modernajā sabiedrībā, kas ir gan Krievija, gan Baltkrievija, gan Latvija, politiskā konkurence attīstās dabiski, ja to kāds apzināti neierobežo.

Krievijā un Baltkrievijā notiek vistiešākā varas uzurpatoru varas resursu ļaunprātīgā izmantošana ar mērķi nomākt politisko konkurenci. Abas sabiedrības ir klasisks upuru piemērs, kad upuris, upuru vairākums, ir spiests balsot par diktatoru, atbalstīt blēdi, jo it kā nav citas izvēles, „nav par ko balsot”. „Nav”, jo konkurentus izspiež no publiskās telpas, viņu partijas nereģistrē un neļauj tuvoties televīzijai un citiem populāriem medijiem. Ja tevis nav medijos, tevis nav vispār. Kāds tam sakars ar demokrātiju? Kā var uzskatīt par leģitīmu upura atbalstu savam izvarotājam?

Politiskās konkurences ierobežošana notiek arī Latvijā. Es par to esmu izteicies sakarā ar Vienotības izveidi. Protams, Vienotība nemēģina ierobežot konkurenci kā tādu, bet partiju tautasfrontizācijas sekas ir tieši tādas. Ir jāmeklē veidi, kā paplašināt demokrātiju, kā vairot uzticību demokrātijas institūtiem, nevis kā saspiesties vienā izrakumā.

Latvijas gadījumā konkurences ierobežošana kaut vai vienā flangā – Vienotības gadījums – noved līdz sabiedrības polarizācijai, vēl lielākai polarizācijai. Ja Latvijas sabiedrības nekad nav bijusi vienota un vienmēr šķēlusies pēc vairākiem kritērijiem, tai skaitā formālā etniskā, tad Vienotības „sponsorētā” konkurences apsīkšana nostāda Latvijas pilsoni dilemmas priekšā – vai nu esi par latviešiem un pret krieviem, vai nu tu esi par krieviem un pret latviešiem. Voilà, Saskaņas burbulis vinnē. Vinnē populisms, bezatbildība un rezultātā – tas pats Latvijas politikas īpašnieks, Izvarotāja kungs.

Bet Latvijas sabiedrības intereses, Latvijā dzīvojošo indivīdu intereses un cerības ir daudz jo daudz sarežģītākas un niansētākas par šo primitīvismu, ko mums piedāvā tautasfrontizācijas virzītāji.

Vienotība tā redz savas izdzīvošanas iespējas politikā. Es redzu demokrātijas attīstību Latvija caur demokrātisku partiju stiprināšanos, ētiku kā galveno principu politikā, ciešu sadarbību starp politiskām partijām un pilsonisko sabiedrību, esošā intelektuālā potenciāla piesaisti, iesaistīšanu un iesaistīšanos. Un es, diemžēl, redzu, ka tās ir divas atšķirīgas perspektīvas.

Nesen citēju Krievijas sociologu Borisu Dubinu, kas arī pēta savas valsts sabiedrības viedokļus par vietējās politikas īpašniekiem: mums ir darīšana ar vairākumu, nevis ar sabiedrību. Vairākums nav sabiedrība. Vairākuma viedoklis – bailes un verdziskums nelikumības, kampēju muskuļu un nekaunības priekšā – nav sabiedrības viedoklis. Šāda te vairākuma viedoklis nav sabiedrības interesēs. Tas ir pret sabiedrības interesēm.

Vēlreiz: vairākuma viedoklis nav nekāda demokrātija. Vairākuma „diktatūra” ir tās bandas diktatūra, kura atņēma šim vairākumam iespēju izvēlēties. Ja vairākuma balsošanas rezultātā pie varas atnāk izvarotājs – klasiski, protams Hitlers, bet par mūsdienīgākiem piemēriem augstāk tekstā –, tā vienmēr ir upuru balsošana. Tā nav demokrātija, un tāpēc nevar leģitimizēt „demokrātiski” varu uzurpējošo blēdi.

Šajā sakarā bija diskusija uz Ir.lv pēc ieraksta Lustrāciju! Lustrāciju! Pārpostoju:

Komentētājs andzs:
Manuprāt,šis raksts ir izteikti nepārdomāts. Aizliegt, ierobežot..utt Latvijas Republikas pilsoņu pamattiesības tikai tamdēļ, ka citi Latvijas pilsoņi ir viņus ievēlējuši kā savus tiešos priekšstāvjus ??? Jūs noliedziet Latvijas pilsoņu gribu kas pausta vēlēšanās ?
Lieta ir tāda, ka noziegumus parasti aizliedz un noziegumu pastrādāšanas iespējamību ierobežo.

Latvijas pilsoņi ievēl savus pārstāvjus sevi pārstāvēt, nevis nodarboties ar valsts izzagšanu un valsts izzadzēju apkalpošanu. Tātad ja ievēlētie pilsoņu pārstāvji nevis godīgi pārstāv, bet pastrādā manis minētos noziegumus pret saviem vēlētājiem un valsti vairāku Saeimas sasaukumu laikā, tie ir jāsoda.

Latvijas pilsoņu tiešā atbildība ir nebūt lēti ietekmējamiem auniem un vērtēt savu "pārstāvju" rīcību. Nu kaut vai tā, kā to daru es. Lēti ietekmējamie auni nav pelnījuši būt par pilsoņiem. Bet te tālāk par paša vērtējumiem neviens iet nedrīkst.

Ierobežot krāpnieku bandu darbību ir katra pilsoņa un demokrātiskās valsts tiesības un pienākums.

Komentētājs FED-2 reaģējot uz manu repliku:
"Lēti ietekmējamie auni nav pelnījuši būt par pilsoņiem". Hmm. Vispār jau katrs cilvēks ir ietekmējams, tātad kritērijs, jūsuprāt ir cena - lēti vai dārgi. Jautājums - kurš izdos Ietekmju Cenrādi iedzīvotāju tapšanai par pilsoņiem?
Jūs piekasāties vārdiem, kas nav labs diskusijas pamats. Diemžēl, Jūsu jautājums par cenrādi sarunā ar mani ir pilnīgi nevietā. Ja Jūs gribat diskutēt par jēgu, Jums nav nekāda pamata pārmest man nekaunīgu attieksmi vai cinismu attiecībā uz indivīda tiesībām un demokrātijas vērtībām.

Ja vienlīdzība ir princips, kam es svēti ticu, kā katra indivīda dabas (vai dieva ja vēlaties, nav starpības, jo runa ir par saprātīgā cilvēka izgudrojumu humānismu) dotajām tiesībām, tad tas, kā katrs, būdams vienlīdzīgs ar pārējiem, savas tiesības un iespējas izmanto, ir uz katra sirdsapziņas, jeb ir katra individuālā atbildība. Un jā, es gan esmu ļoti kritisks par auniem, kas iznieko viņiem doto izvēles brīvību, vēlēšanās atbalstot izvarotājus. Un man uz to ir tiesības, jo tie, kas pateicoties aunu idiotismam nāk pie varas, izvaro visu Latviju, kur dzīvo ne tikai auni.

Vārdiem "lēti ietekmējams" nav nekādas monetāras konotācijas, ko no konteksta ir viegli saprast. Ietekmējams ir ikkatrs, jep, taisnība. Bet ja uz pleciem ir galva un tajā smadzenes un vēl nedaudz izglītības, un vēl nedaudz gaumes, un vēl nedaudz intereses par apkārtējo pasauli, un vēl neslikti, ja ģimenē ticis iepotēta cieņa pret godprātību, - tad gan var izvēlēties, no kā tieši vēlies ietekmēties, no kādiem piemēriem, ko lasīt, kam sekot. Visa izglītība ir viens milzīgs ietekmēšanas process.

Ja nekā tāda, ko es tikko uzskaitīju nav, tad laikam nav arī īpašas izvēles, kā pierāda prakse. Tad jāietekmējas no tiem, kuru loģiku saprast ir vieglāk, - no līdzīgajiem, līdzīgi ciniskiem, līdzīgi zemiskiem, zaglīgiem, savtīgiem, un kas gūst acīmredzamus panākumus juku laikos, būdami vēl ciniskāki, vēl zemiskāki, zaglīgāki, savtīgāki, viltīgāki.

Ir loģiski, ka mans vērtējums ir kritisks, bet turpat es arī apstājos, jo nevienam, ne indivīdam, ne institūtam nav tiesību kādam atņemt pilsoņa tiesības.

Latvijā tas vienreiz ir noticis, kad pilsoņa tiesības tika atņemtas vienai ārkārtīgi lielai sabiedrības grupai - jā, es tā traktēju t.s. "pilsoņu kopas atjaunošanu" 1991. gadā, -, kura negatīvās sekas uz politisko (nācijas konsolidēšanās) un ekonomisko attīstību Latvijas sabiedrība izjūt un vēl ilgi jutīs. Tāpēc es neaicinu nevienu sodīt ar pilsoņa tiesību atņemšanu par to nemākulīgo izmantošanu.

Cilvēki ir jāizglīto, jāmotivē izglītoties, jāpromotē pozitīvā pieredze, pozitīvie tēli, piemēri, kam sekot, no kā mācīties.

Kam tas jādara? Tiem, kas vēlas būt valsts elite. Līderiem jābūt saprātīgākiem, izglītotākiem, iecietīgākiem, gudrākiem par tiem, ko viņi uzrunā.

Skaidrs, ka ne Lembergs ar savu ZZS, ne Šle/Šķe komandas, ne protams Saskaņa nav labāki par savu tumsonīgo vēlētāju.

Skaidrs, ka viņi nevis kādu uz kaut kurieni vada un parāda piemēru, kā jārīkojas, bet vienkārši ekspluatē sava tumsonīgā vēlētāja tumsonību, to aunu aunismu.

Skaidrs, ka ja ne viņi, vienmēr mūsu nenobriedušās politiskās kultūras skābajā vidē atradīsies kāds blēdis, kas nevilcinātos izmantot nepilnīgo pilsoņu katastrofālo nevēlēšanos mācīties no pašu kļūdām.

5 komentāri:

  1. Personiigi esmu pret aizliegumiem, bet vareetu saakt ar to, ka medijiem vienkaarshi ar likumu aizliedz rakstiit 'nekas nemainiisies' satura teikumus.
    Latvijas veeleetaaja lielaakais miinuss ir vispusiigas informaacijas truukums, kaa arii kritiska attieksme pret informaaciju.
    Attieciibaa uz 'leeto ietekmeeshanu' - labu dalju Latvijas cilveeku vienkaarshi ietekmee ar paartiku un jumtu virs galvas. Taa ir nezheeliiga un sadistiska ietekme.
    Par vairaakumu - ja jau pavisam nesen Saeimaa izskaneeja doma, ka vareetu pieshkirt veeleeshanu tiesiibas beerniem, shkiet, no TP puses, tad neredzu nekaadus shkeershlus noteikt katra pilsonja balss veertiigumu, teiksim, beerna balss - 1 punkts, straadaajosha, nodokljus maksaajosha pilsonja balss - 3 punkti, paareejie - 2 punkti. Var varieet.
    :)

    AtbildētDzēst
  2. Gunti,

    Nevienam nevar aizliegt neko, kas nav nelikumīgs. Aizliegt rakstīt? Ar kādu motivāciju? Ka Latvijas pilsoņi ir tādi nedaudz mentāli invalīdi? Viņiem nedrīkst stāstīt patiesību, viņu priekšā nedrīkst analizēt, izteikt atšķirīgus viedokļus, jo visu pārpratīs?

    Es esmu Latvijas vēlētājs. Man ir pieejama informācija no ļoti dažādiem avotiem. Tā tikpat plaši pieejama jebkuram, kas to vēlas. Neinformētība ir mīnuss, bet tas viegli labojams trūkums, ja to gribēt izlabot. Smagāk ir ar izglītību un intelektuālu stimilu nepietiekamību. Kaut kā Latvijā nav intelektuālisma tradīciju (atkal atšķirībā no Igaunijas - igauņu centieni ir intelektuālisma tradīciju tiešās sekas).

    Domāju, ka kritiskajai attieksmei pret informāciju nav ne vainas. Problēma ir tieši nekritiskajā uztveršanā.

    Kā mazintelektuāla sabiedrība, latvieši (visās valodās runājošie) ir pārāk konservatīvi, tiem ir pārāk daudz dogmu, tabu un misticisma pasaules uztverē. Tas ļoti traucē mācīties no citiem, veiksmīgākiem, traucē noticēt saviem spēkiem, un galu galā uzticēties viens otram. Latvieši ļoti nekritiski pret savām dogmām un tabu. Jāsaka, ļoti nekritiski pret sevi. Viens pret otru, protams! Ne pret sevi ne.

    Liela daļa mūsu kritikas un neuzticības valstij, valdībai nav racionāla un nāk tieši no šī konservatīvā misticisma. Sadzīvē tas izpaužas kā savtīgums, tieksme norobežoties, piem., nemaksāt nodokļus vai protestēt, vai kā Jūs rakstāt izturēties "kritiski". Arī meklēt sazvēsterības aiz katra stūra ir tiešs mistiskās domāšanas produkts.

    Īsti nesapratu domu par ietekmēšanu ar pārtiku un jumtu. Kas tad kādu ar pārtiku ietekmē? Tas atkal izklausās pēc mistiskā Viena Lielā Vainīgā meklēšanas, kas pin sazvērestības pret latviešiem. Tagad sadistiski nedod ēst un atņem jumtu.

    Bet viss ir daudz sarežģītāks. Tā ir ekonomika un ekonomikai ir savi dzelžaini likumi - ja vēlies ienākumu, ražo pievienoto vērtību.

    Vēlēšanu tiesības bērniem ir, protams, populistu muļķības. Šī gan ir ietekmēšana, kristāli skaidrs, racionāļs gadījums, bez mistikas, bet domāts lētticīgiem, naiviem, mistiski domājošiem.

    Par nodokļu maksāšanu doma nav visai oriģināla un ir ļoti, ļoti neaktuāla. Kā būtu, piemēram, ar nodokļu maksātāja ģimenes locekļiem, kas tam nodrošina mājas komfortu, lai tam ir spēki un enerģija strādāt (ražojot pievienoto vērtību) un maksāt nodokļus? Tie nebūs pelnījuši tiesības balsot? Muļķības, no kurām rietumu civilizācija jau sen izaugusi.

    Nav jāizgudro ne velosipēdi, ne vēlēšanu likumi, ne jāievieš prezidentālas republikas, ne jāatņem cilvēkiem balstiesības. Cilvēki ir jāizglīto un viņiem jāstāsta tikai patiesība, likumi ir jāievēro, noziegumi ir jāizmeklē un sodam jābūt neizbēgamam. Dzelžaina recepte.

    AtbildētDzēst
  3. Paldies par atbildi, Alehin!

    Mans jautaajums nav 'ko dariit?' vai 'kas jaadara?', mani vairaak interesee 'kaa?'.
    20 gadus runaajam, kas jaadara, kas jaaveido uc. 'jaa', bet pie dariishanas viss sanaak greizi vai arii 'aizmirstas', kas tad tieshi bija jaadara.

    Piekriitu, nekaads ritenis nav jaaizgudro tur, kur sen jau izgudrots, bet - kaa aptureet nuujas liceejus ritena spiekos?

    Tirgus ekonomikaa ir pieprasiijums un piedaavaajums - 2 galvenaas, visdzelzhainaakaas lietas, paareejais rakstiitais - tiira filozofija. Un shis paareejais, kaa subsiidiijas, dazhaadi uzneemeeju lobiji uc. mulkiibas ir ekonomikas tiiraakaa kroploshana.

    Nevar vienkaarshi razhot pievienoto veertiibu un cereet uz subsiidijaam no valsts.

    Es nerunaaju ne par kaadiem misticismiem, 'Vinjiem', 'Tur, no augshas', man tuvas ir reaalas lietas, esmu redzeejis, kaa cilveeki straadaa un dziivo citaas Eiropas valstiis, kaadas ir vinju probleemas. Straadaajosham cilveekam nav normaali buut naudas atkariibaa, lai tik vien, kaa paeestu leetaako paartiku un samaksaatu komunaalos pakalpojumus. Straadaajosham cilveekam Eiropaa nav jautaajuma 'Vai eedisim shodien?.
    Sheit arii domaaju sho tautas ietekmeeshanu, sho genociidu pret tautas videejo slaani. Piemeeram, Latvijas skolotaajs, alga uz rokas 250 Ls meenesii, 2 istabu dziivoklis.
    Kaa vinjam izstaastiit visus 'jaa', ja vinjam galvenaa doma ir - vai alga buus riit vai pariit?

    Shis videejais, straadaajoshais, radoshaakais, visproduktiivaakais tautas slaanis tiek apzinaati ietekmeets. Saku 'apzinaati', jo savaadaak nevaru izskaidrot. Neticu, ka valdiibaa straadaajoshie ir vienkaarshi stulbenji. Paaraak gudri - jaa. Noziedziigi gudri.

    Kaads teiks - valstij nav naudas! Nevar nebuut, ja ir uzneemeejdarbiibai; - Airbaltikiem, veeja parkiem, zemniekiem un kas vinju zina kaadiem veel palaga stuuriem.

    Esmu par atklaatiibu, veseliigu, godiigu, attiistiibu veicinoshu konkurenci, cilveeku izgliitiibu, briiviibu visaas jomaas, kur nesaakas noziegumi.

    AtbildētDzēst
  4. Un jaa, par medijiem, par sho teemu 'nekas nemainiisies'.
    Aizlieguma motivaacija ir vienkaarsha - maldinoshas, nepatiesas informaacijas publiceeshana.

    AtbildētDzēst
  5. Gunti, paldies. Atbildu Jums jaunajā bloga ierakstā.

    Kas attiecas uz meliem medijos, tam ir tiesas, kas lēmj par to, meli vai nav. Bet tad vajag, lai arī tas, kas pateiks, ka medijs ir samelojies. Un tad arī vajag pierādījumus. Kā aizlieguma motivācija neder.

    AtbildētDzēst

Visas vecās dziesmas / Stuff