otrdiena, 2011. gada 5. jūlijs

Un izbeidziet savu atbildības propagandu! Nauda aug kokos, tovarišči nacionālkonservatīvie!

Luv, luv that part, my specialty :) Liberāļu Latvijā ir maz, ļoti maz. Tie, protams, ir cilvēki individuālisti, lielākoties aizņemti. Pat ja tevi palasīs, aizies nekomentējot, atstās aiz sevis tikai statistiku. Nu galu galā tas ir tikai hobijs un es arī āāāārkāāārtīgi reti ko komentēju pie citu kreatīva. Toties ir daudz konservatīvi, mistiski, nedaudz tā ka smagnēji domājošu cilvēku. Dažiem no viņiem labpatīk sevi dēvēt par "nacionālkonservatīvajiem". Es viņus saucu par vienkārši konservatīviem, vai staļinistiem, vai sarkani brūnajiem, vai kvadratainiem, vai ... nuja, lai paliek. Kvadratainisms ir sava veida in-the-box-thinking. Labāku apzīmējumu neatradu un nevajag. Šiem maniem mīļajiem draugiem komentēt patīk. Rakstīt muļķības ir tikpat jautri kā vizināties karuselī.

Vispār jau Ir.lv it kā vajadzētu būt tādai kā drīzāk liberālai platformai, vai ne? Bet starp komentēt gribošo vairākums ir tieši to, kam it kā pēc definīcijas būtu vairak jāinteresējas par sarkani brūno kvadratainību, kas ir plaši pārstāvēta gan Latvijas, gan Krievijas medijos. Bet nu ir, kā ir. Pārpostoju pāris vietu no debates komentāros pēc iepriekšējā ieraksta - Liberāļi. Kā vajag.
Problēma šodienas Latvijā ir izveidojusies divkopienu valsts ar visai konfrontējošām ideoloģijām - visai nepateicīga augsne liberāļiem.
Liberāļiem augsne nekad nav pateicīga, jo cilvēki ir kopumā konservatīvi. Tāpēc liberālās partijas ir mazskaitlīgas un ne katrā valstī pat Rietumos ir kāda liberālā partija. Somijā, piem., nav nevienas, toties ir laba intelektuāla tradīcija. Bet Dānijā, šķiet, ir divas, bet tas drīzāk ir pārpratums.

Ja liberālu politiķi pēkšņi atbalsta vairākums, tas var nozīmēt, ka vai nu šis politiķis nav nekāds liberālis (jo melo), vai nu šī ir augsti civilizēta sabiedrība, kas atrodas galīgā izmisumā.

Latvijā praktiski nav ideoloģiju sacensības, vēl jo mazāk konfrontācijas. Konfrontācija ir starp diviem staļinistu, jeb sarkani brūnajiem, lēģeriem. Sauciet to kā gribat, nacionālkonservatīvisms, impēriskais šovinisms. Tas viss ir vienas dabas parazītisms uz vairākuma tumsonības.
- Diemžēl zem liberalizācijas vārda Latvija tiek burtiski neokoloniālā veidā izlaupīta.
- Jā, tāpēc man un vairumam cilvēku liberāļu ideoloģija nav pieņemama. Tas tāpēc ir citu ideoloģiju ignorance, pat norakstīšana uz tautas tumsonību, staļinismu u.c.
Tās, protams, nav nekas jauns. Cilvēki tic, ka aiz jūras dzīvo cilvēki ar suņu galvām, un ka zagļi un salašņas no viņu pašu kvadrataino un konservatīvo nometnes zinātniski jādēvē par "liberāļiem".

Cita lieta ir, kad secinājumus izdara cilvēks, kura viedoklim es bieži piekrītu. Tad ir jāieklausās. Kalvis raksta tā:
Novēlu Alehinam būt ĪSTAM liberālim, nevis tādam kā jaunais Pjērs Bezuhovs (Ļ.Tolstoja romāna "Война и мир" pašā sākumā), kurš sajūsminājās par Rietumeiropas apgaismības kultūru, bet vienlaikus bija pilnīgā ilūziju varā gan par savu dzīvi, gan par sev piederošo dzimtļaužu reālo stāvokli. Nevar svešu zemju idejas bez jebkādām korekcijām "pārstādīt" pavisam citos apstākļos.
Secinājums šķiet pārsteidzošs. Šoreiz gavilē mani konservatīvie draugi. Tā arī atsaucas - vajag Wikipedia ierakstīt.

Man liekas tā: vai nu Jūs gribat koriģēt dzimtļaužu stāvokli, vai nu koriģēt svešu zemju idejas. Es personīgi par to, lai ar jebkādām labām, to starpā svešu zemju, idejām koriģēt to pakaļu, kurā Latvijā atrodas, būdama pārāk izvēlīga attiecībā uz to, no kurām idejām mācīties, kā rezultātā ja arī mācās, tad no Krievijas nesamākslotām valsts izzagšanas praksēm.

Kalvi, Jūs noteikti to domājāt citādi, bet izteicāties nedaudz neskaidri. Jau rakstīju par Jūsu pārsteidzošo - man šķiet, ne visai loģisko - secinājumu.


Tam, par ko nedaudz neapdomīgi runā Kalvis un par ko jūsmo Mazputns, jau sen ir izdomājušu apzīmējumu - cultural relativism, sirdslieta sarkani brūnajiem un visiem cilvēknīdējiem/cilvēkēdājiem.

Vienkāršoti apmēram tā: cilvēki nedrīkst ēst cilvēkus, bet Āfrikā tā izsenis ir pieņemts - valdniekam apēst nogrēkojušos pavalstnieku, - tad Āfrikā cilvēki drusciņ drīkst ēst cikvēkus. Tāda vērtību koriģēšana.

Pilsonim, vēlētājam ir pienākums būt atbildīgam savā brīvībā, saka liberāļi. Jo tieši tas ir ļāvis attīstīties rietumu demokrātijām.

Nekā nebija, saka t.s. "nacionālkonservatīvie" staļinisti, mēs gribam to pašu, kas ir rietumiem - esam tur taču iestājušies, pagodinājām to Eiropu -, tikai pieprasām sev tiesības uz mums tik ļoti raksturīgo, mīļo un tradicionālo bezatbildību. Piekoriģējiet tur aši sabiedrības attīstības un ekonomikas likumus!

Nauda aug kokos! Zagt nevajadzētu, bet ja ļoti gribas, tad var! Realitāte nav nekas, pasakas un mistika ir viss! Koriģē un izolējies vesels! Urrā, tovarišči nacionālkonservatīvie.

2 komentāri:

  1. Liberālisms ir attīstītas Rietumu tipa sabiedrības ideoloģiskais pamats. Uz tā balstās Rietumu demokrātija. Šādā ziņā gandrīz visi rietumnieki ir liberāļi. Pie tam liberālisms šādā izpratnē ir pietiekoši ietilpīgs, lai kombinētos ar dažādām tendencēm tā ietvaros (vairāk sociālām - sociālliberālisms, vairāk tiesiskām - tiesiskais liberālisms, vairāk nacionālām - nacionālliberālisms, u.t.t.).

    Tomēr pastāv liberālisma ideoloģijas "kodols", kas ir kopīgs visām liberalisma tendencēm, un kas to skaidri atšķir no citām ideoloģijām. Tās ir it sevišķi (nepilnīgs uzskaitījums): cilvēka cieņa, brīvība, atbildība par sevi un sabiedrību (tajā skaitā politiska līdzdalība sabiedrības labā).

    Tādēļ liberālisms nav, piemēram, ekstrēma mantrausība, ko pie mums bieži dēvē par liberālismu. Tā ir liberālisma karikatūra (tāpat kā fašims ir nacionālisma karikatūra vai tumsonība ir konservatīvisma karikatūra).


    Turpretīm Latvijā par liberāļiem var tikt apzīmēta tikai mazākā sabiedrības daļa (lai gan, šķiet, augoša). Tādēļ Latvija šodien (vēl?) nav Rietumvalsts, bet idejiski joprojām atrodas (vairāk vai mazāķ tumsonīgajā) postpadomju telpā. Taču tā tomēr lēnām dreifē uz Rietumu pusi.

    Citādi ir ar politisko liberālismu, t.i., liberālismu, kas manifestējas kā politiska partija. Kopš visa sabiedrība ir kļuvusi vairāk vai mazāk liberāla, šai partijai grūti kļūt atpazīstamai, atrast savu specifisko nišu citu partiju vidū. Tādēļ šīs partijas parasti akcentē tikai daļu no liberālās pamatideoloģijas, piemēram, ekonomisko liberālismu (Vācijā), tiesisko liberālismu (Venstre Dānijā) vai citus novirzienus. Taču politisko liberālismu nevajadzētu - tieši šī iemesla dēļ - jaukt ar liberālismu kā Rietumu sabiedrības pamatideoloģiju. Tādā ziņā liberāla ir visa sabiedrība, kur pastāv gan labējie, gan kreisie, gan (politiski) liberāli politiski novirzieni un partijas.

    Ja Latvija grib kļūt par Rietumvalsti, tad Latvijai jākļūst par liberālu sabiedrība (šajā plašajā nozīmē). Vai Latvijā vajag liberālu partiju? LC savulaik sevi tā definēja, taču nespēja noturēt liberālos uzstādījumus un korumpējās par mantrausīgā pseidoliberālisma pārstāvi.

    Vai Latvijā atkal vajag jaunu liberālu partiju? Drīzāk ka jā, jo jābūt arī politiskā līmenī kādam, kas idejiski konfrontējas ar tumsonības argumentiem. Patlaban ir tā, ka daudzi pa kaktiem apjukuši ņurd, bet neviens tā īsti nespēj atklāti uzstāties pret tumsonības dominanci Latvijas intelektuālajā telpā. Starp citu, Latvijas iezīme ir arī tā, ka pat t.s. "intelektuāļi" bieži atražo tumsonības stereotipus.

    Taču vēl vairāk kā liberālu politisku partiju, šķiet, Latvijā vajadzētu veicināt sabiedrisko domu, vai vismaz sabiedriskas domas virzienu, kas būtu uzskatāms par liberālu šādā "pamata" izpratnē, resp. būt rietumniecisks. Viens tāds veicinošs faktors ir šis pats Alehina blogs.

    Un vēl - lai būtu skaidrs: liberālisms nav pretrunā ar iestāšanos par latvisku Latviju, par sabiedrību, kuru vieno tieši latviešu valoda un kultūra. Tieši otrādi - tikai latviska un liberāla Latvija, manuprāt, nākotnē var kļūt par attīstītu (Rietum-) valsti. Alternatīva arī ir: Ilgstoši palikt krieviskajā postpadomju telpā.

    AtbildētDzēst
  2. Vili, liels paldies! Izskatās, mūsu viedokļi sakrīt pat detaļās.

    Vienīgi, man šķiet, ka partijai tomēr primārais ir piedalīties politiskajā procesā, vēlēšanās, formulēt politisks piedāvājums.

    Protams, liberālam politiķim jāprot atspēkot tumsoņu smadzeņu skalotāju argumentus. Vispār prasme atšķirt labu no ļauna ir centrāla. Bet tās drīzāk ir sabiedriskās debates. Tām partija nav vajadzīga.

    AtbildētDzēst

Visas vecās dziesmas / Stuff