pirmdiena, 2011. gada 19. septembris

Latvijas partijām jāmirst. Vēl nedaudz par Dāniju

Atgriežoties pie partiju sistēmas Dānijā – tāda sistēma acīmredzami nodrošina reālās balsstiesības mazākumam. Ar to, ka vairākums vienmēr apmēram vienādās devās balso par lielākajām partijām, tiek nodrošināta nacionālās politikas pārmantojamība un, ja pārmaiņām jānotiek, pārmaiņu šoka absorbcija.

Bet pats galvenais, šī it kā „divu partiju” sistēma ļauj realizēties pašai demokrātijai – ļauj mazākumam, visā tā daudzveidībā, izteikt savu viedokli, piekoriģēt un pat, kā šoreiz, izšķirt spēku samērojumu parlamentā. Es nezinu, vai dāņi mērķtiecīgi un apzināti gājuši uz šo divkoalīciju konkurējošo demokrātiju, bet uz to ir vērts iet, jo tas ir viens vērā ņemams un elegants veids kā mazināt vairākuma aklo, it kā demokrātisko, diktātu.

Ja nodrošināšanās pret vairākuma diktātu ir klasiska dilemma jebkurai, arī nobriedušai, demokrātijai, tad Latvijai vēl jānodrošinās pret feodālam attīstības posmam raksturīgo privilēģiju sistēmu un sociālo bezatbildību (kad dzimtcilvēku intereses, tiesības un viedokļi nav jāievēro) un pret politisko korupciju.

Alternatīva tautasfrontizācijai

Koalīciju konkurence ir modernās demokrātijas alternatīva primitīvajai tautasfrontizācijas loģikai – „apvienojamies un neatņemsim viens otram balsis”. Tautasfrontizācija, kam Vienotība ir miesīgais bērns, paralizē demokrātiju, atņemot gan izvēles brīvību vēlētājam, gan galu galā arī pašas balsis apvienotājiem.

Cita lieta, ka daži apvienotāji necer uz sliekšņa pārvarēšanu. Nu tad vienkārši jāskatās patiesībai acīs – esat nekonkurētspējīgi, jāstrādā labāk, jāmācās, jālabojas. Ja esat nekonkurētspējīgi, tā ir jūsu problēma, jūsu krīze, nevis sabiedrības krīze, par kuru vēlētājam būtu jāmaksā ar viņa izvēles tiesību ierobežošanu. No otras puses ir loģiski, ka izvēles iespēja sašaurinās tieši tādā zemās politiskās kultūras sabiedrībā kā mūsu, kur dominē tizla konservatīvi egoistiskā domāšana.

Kāpēc neideoloģiskums ir problēma

Kopumā var teikt, ka Latvijas politisko partiju sistēmai ir jāmirst un/vai jārebrandojas. Neizbēgami un dziļi. Latvijas partijām ir pārāk daudz iedzimto kaišu. Un lielākā no tām ir partiju neideoloģiskums.

Neideoloģiskums ir reāla problēma, jo vēlētāji nevar būt pilnīgi droši par to, kur aizies viņu balsis. Bet partijām tas ļauj viegli nodot savus vēlētājus, monetizēt saņemtās balsis, pārdodot savus mandātus parlamentā kārtējā politiskajā tirgošanās reizē. Tas kompromitē demokrātiju, sociālo taisnīguma īstenošanās iespējamību un vairo neuzticību.

Neideoloģiskām partijām, kas uzsūc visas iespējamās lētticīgo balsis vai raujas politikā pēc „zelta akcijām”, nav vietas demokrātijā. Nav ideoloģijas = korupcija, tirgošanās ar gūto sabiedrības atbalstu.

Nākotne ir ideoloģiju konkurencei. Vienotībai, Zatlera partijai, SC – ne

Tieši tāpēc, ar cerību vērojot Latvijas sabiedrības politiskās kultūras evolūciju, es uzskatu, ka nākotne ir ideoloģiju konkurencei un līdz ar to ideoloģiskām – godīgām – partijām. Šo partiju skaitu ierobežos nevis ambiciozo indivīdu esamība – katram džekam pa partijai –, bet to, cik lielā mērā viena otra ideoloģija uzrunā sabiedrību.

Piemēram, absolūti dabiska Latvijā ir liela un spēcīga sociāldemokrātiskā partija, liela konservatīvā partija. Un ir pietiekami ievērojama niša liberālajai partijai. Kādu apstākļu dēļ var būt pat pāris vienu un to pašu ideoloģiju pārstāvošu partiju, kāpēc gan ne, ja sabiedrība to var atļauties un nodrošināt pietiekamu atbalstu. Tādu es redzu Latvijas politisko partiju sistēmas nākotni.

Vai tur ir vieta šodienas Vienotībai, Zatlera partijai vai SC? Nē, nav. Šīm partijām nav nākotnes. Ar ZZS, aiz kuras it kā kādreiz tika domātas ideoloģijas, būs līdzīgi – tā noteikti nevarēs saglabāties savā tagadējā ideoloģiski absurdajā veidolā. ZZS, protams, mirs līdzās tiem šodienas lielajiem vaļiem, vai arī ātrāk. 

Kā vienmēr jāizceļ VL. Tā varētu būt vienīgā no esošajām partijām, kurai ir iespēja saglabāties. Bet VL pilnīgi noteikti mutēs. Šodien tā vinnē sirdis ar savu fizioloģisko enerģiju, savu karsto elpu, aizrauj ar azartu, maksimālismu, fascinē jauniešus ar savu jauneklīgo tēlu. Bet jaunība ātri pāriet. Mainīsies arī VL elpa.

2 komentāri:

  1. Paldies par rakstu. Tiešām, partijas bez mērķiem un programmām, kas tiktu godīgi un konsekventi pārstāvētas un īstenotas, ir tikai īslaicīgas apvienības varas iegūšanai. Ja gribētu būt cinisks, varētu teikt - varas iegūšanai, bet ne ilglaicīgai paturēšanai, regulāri atjaunojot uzticību vēlētāju acīs. Protams, partijām jau it kā programmas ir, taču gandrīz neko no to skaistajām programmām nevar sazīmēt to praktiskajā darbībā. Šķiet, ka deputāti pēc ievēlēšanas partijas programmu vairs rokās nepaņem (starp citu, to "rakstīšanu" bieži uzdod "profesionāļiem" no ārpuses). Partijām jātransformējas, lai partiju sistēma būtu demokrātijai atbilstoša.

    AtbildētDzēst
  2. Jā, tādas partijas neder. Mainās pieprasījums, mainās arī piedāvājums. Etnisko latviešu pusē tas mainās straujāk, jo tur ir doma, tur ir debate, tur notiek dzīve, konkurence. Jā, jā, protams, ir daži, kas nežēlīgi kritizē ideju trūkumu, neideoloģiskumu ;-) Bet tas pieder šai debatei, šai domu apmaiņas, - tas viss, lai paātrinātu vielu apmaiņu. Gribas jau, ak kā gribas piedzīvot kaut ko modernāku paša mājās :) Tikai ja evolūcijas ceļā, tikai ja visi kopā, tikai tā var sasniegt kaut ko reāli ilgtspējīgu.

    Bet, jā, latviešu pusē notiek. Etnisko krievu pusē - tikpat kā nenotiek. Tur nav konkurences. Tur ir īstais purvs. Tur piedāvājums nemainās jau kuras vēlēšanas. Nav debašu, nav ideju, nav konkurences.

    Sabiedrības attīstība notiek ar tās vājākās sastāvdaļas tempu. Latvieši, diemžēl, nevar aizskriet daudz tālāk par to punktu, kur atrodas viņu līdzpilsoņi nelatvieši.

    Tieši tāpēc es domāju, ka racionāli domājošām, atvildības latviskām partijām ir jāstrādā ar etniski nelatviešu vēlētāju, neatstāt viņus politiskajā ghetto. Liekas, tas pamazām sāk īstenoties.

    Jā, bet partijas ir domātas varas iegūšanai - to sociālo grupu interesēs, ko partijas pārstāv. Mūsu problēma ir tā, ka mums ne viss ir kārtībā ar to pārstāvniecību. Tad acīmredzot pašiem arī jātiek galā ar to, kurš kā kur kādos jautājumos mūs pārstāvēs.

    AtbildētDzēst

Visas vecās dziesmas / Stuff