sestdiena, 2012. gada 13. oktobris

Vienīgās zāles Latvijai. Tiesiskums

Latvijas ziņas. Kārtēja blēdība, kārtēja neliešu uzvara, kārtēja neizdarība. Zemie valsts reitingi un augstie Saskaņas Centra reitingi, vilcieni, fotoradari, referendumi, Antonovs, Rīgas osta, Rīgas Dome, Rīgas Nami, korupcija, nepotisms, favoritisms, nekompetence, stulbums, neizdarība, naids... Atkal un atkal. Tas ir izcili, ka mediji par to stāsta. Katram par to jāzina. Latvijas ziņas ir sliktas ziņas.

Kādas ziņas es gaidu? Esmu pārliecināts, ka ir lieki gaidīt labas ziņas par augstākiem reitingiem, panākumiem izglītībā, lieliem izrāvieniem, inovatīvai ražošanai paredzētām investīcijām, pirms sāk parādīties viena pēc otras ziņas par to, ka KNAB vai policija arestējusi un tiesa piespriedusi cietumsodu kādam bijušam ministru prezidentam, vai diviem, vai trim, kādam bijušam Saeimas priekšsēdētājam, viņa palīgam, kādam ministram, pilsētas mēram un vicemēram, kādas partijas līderim — par valsts vai pašvaldības līdzekļu izkrāpšanu, sistēmisku kukuļu saņemšanu un došanu, darbošanos pretēji valsts interesēm, līdzekļu gūšanu no ārvalstu specdienestiem.

Latviju jāsāk tīrīt. Jāsāk tīrīt ar galvu, ar eliti. Tiesiskums un tikai tiesiskums atnesīs mums labas ziņas. Tiesiskuma pamatā ir viens likums visiem, jeb soda neizbēgamība. Nebūt ne visi tie, kas nonāk pie varas, ir krāpnieki un nelieši. Bet prakse rāda, bezmaz vai jebkurš var krist par upuru kārdinājumam, ja redz, ka tiesiskuma mechānismi nedarbojas un nav ne mazākās politiskās gribas tos iedarbināt.

Tā korupcija pārvēršas par visefektīvāk funkcionējošu institūciju. Tā valstis pārtop par tukšām čaulām, kur valda nelikumība, notiek totāla morālā degradācija un pilsoņi pamesti viens pret vienu cīnīties par savu drošību, īpašumu un dzīvību pret kriminālu un stichiju. Par tādu čaulu pārvērsusies Krievija Putina valdīšanas laikā, kur viss aizsākās ar noziegumu nesodāmību un ir tagad beidzies ar to, ka ne cars, ne ministrs, ne sīkāks birokrāts nespēj izkontrolēt valsts līdzekļu izzagšanu astronomiskos apjomos visos valsts pārvaldes līmeņos. Pat ja gribētu. Jo alkatībai nav robežu.

Tiesiskums ir atbilde uz daudziem jautājumiem, galvenajiem, fundamentālajiem. Par ēnu ekonomiku un nodokļu maksāšanu, par konkurētspēju un inovatīvo attīstību, par zinātni un reformām izglītībā, enerģētikā, veselībā, par pašvaldību reformu, par latviešu reemigrāciju un sabiedrības konsolidāciju. Un Latvijas gadījumā, diemžēl, joprojām par valsts izdzīvošanas iespējām. Tiesiskums ir atslēga.

Pārfrāzējot prezidenta Bērziņa vārdus, ko viņš teica par izglītību šeit, tiesiskums ir vienīgās zāles Latvijai.

Es varēju, protams, noignorēt to, ko kāds pateica kaut kādā svinīgā jubilejā to cilvēku lokā, kuri paši ir salaiduši šo pašu izglītību grīstē, ja šis kāds nebūtu Latvijas prezidents un ja prezidenta nepietiekamā izpratne par vērtībām, prioritātēm neliktos pārāk uzkrītoša. Tā parādās viņa izteikumos un rīcībā arvien biežāk un diemžēl tikai apstiprina 2011. gada bažas par to, ka valsts prezidenta amatā tika iecelts gadījuma cilvēks. Tas izskatījās pēc demokrātijas sakāves un neveiksmīgiem centieniem ieviest kaut cik lielāku kārtību un atbildību Latvijas prezidenta ievēlēšanās procedūrā — un sakāve tā arī bija.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Visas vecās dziesmas / Stuff