sestdiena, 2013. gada 6. aprīlis

Latviešu valoda vaigu piepūtēju sektas gūstā

Kim Jong Un Anonimous redzējumā: Nuke Nuke Mickey Lover. Par to, kāds ir sakars starp Mickey Lover un latviešu valodniekiem, lasiet ierakstā. Avots: LeMonde.fr

Būtu ļoti interesanti uzzināt, vai kāds nodarbojas ar latviešu valodas attīstību. Valoda tiek pacelta uz muļķīgā fetiša pjedestāla, par to cīnās, kampaņo, soda, bojā viens otram nervus, ļoti, ļoti daudz ko runā un spriedelē, ieskaitot mani pašu. Bet attīstīt valodiņu - vai tam Latvijā kāda kapacitāte palikusi? Man nav šaubu, ka ir jūra valodnieku, profesoru, akadēmiķu, ģenerāļu, ģenerālsekretāru un citu vaigu piepūtēju. Bet vai kāds no šiem kosmonautiem nodarbojas tieši ar valodas attīstību?

Tāpēc ka 2013. gadā online vārdnīcās joprojām operē ar 1970. gadu vārdu krājumu, piebāztas ar sovjetiskām klišejām, kas ir pilnīgs murgs. Attīstās "tautas" valoda, tā kaut kā sagremo mūsdienīgākus vārdus un izteicienus, jo ātri mainās arī apkārtējās valodas, krievu un angļu, kas spēcīgi ietekmē latviešu leksiku, bet valodas ģeneralisimusi nesteidz updatot vārdnīcas.

Latviskošana, jeb citvalodu īpašvārdu atveide latviešu valodā, ir vēl viens fantastiskas nozīmes jautājums. It kā to būtu ļoti viegli atrisināt techniski - vienkārši pārstāt kropļot cilvēku vārdus un uzvārdus un ārvalstu ģeogrāfiskos nosaukumus. Izcili vienkārši. Interesanti, kāpēc tas netiek darīts? Interesanti, vai tiešām nevienam latviešu valodas priesterim, varbūt, kaut vienam studentam vai doktorantam nav ienācis prātā apšaubīt šo kroplumu?

Apšaubīt to, ka ja nebūtu bijis Sovjetu okupācijas, kas lielā mērā rusificēja ne tikai vidi, bet neiedomājami dziļi ietekmēja pašus principus valodniecībā un padarīja to par vairs neesošās impēriskās ideoloģijas ieroci un valodniekus par neaizskaramo kastu, - ja nebūtu bijis šīs zvērskās ietekmes, latviešu valodnieki brīvā Latvijā jau sen būtu pārskatījuši un atteikušies kā no novecojušiem 19. gadsimta latviskošanas principiem.

Skaidrs, ka ļoti daudz no tā, kas bija aktuāls pirms 120 gadiem, pieskaitāms pie dīvainībām un kroplumiem 21. gadsimtā. Piemēram, analfabētisms, vairums cilvēku, kam ir divu klašu izglītība un kuru pasaule beidzas blakus pagastā, mediju nepieejamība, ierobežotā un nesteidzīgā informācijas izplatīšana. Dīvaini un muļķīgi ir uzskatīt, ka vairums cilvēku Latvijā joprojām ir absolūtā neziņā, kā izrunāt New York vai Jorge Bergoglio, ja viņiem to reizi pateikt. Pajolība ir uzskatīt, ka to, ko var izlasīt visa pasaule no Somijas līdz Filipīnām, latvieši izlasīt nevar.

Es neizsläägtu, ka jaunaa latvieschu valodnieku paaudze no totalitaaraas domaaschanas ietekmes briivajaa, Rietumu pasaulei piedäroschajaa Latvijaa buutu atteikusies no diakritiskajaam ziimeem praktisku, ar informaacijas technologiju attiistiibu saistiitu iemäslu däälj.

Vēl viena acīmredzami sovjetiskā palieka ir pārņemt īpašvārdus krieviskā transkripcijā no eksotiskām valodām. Absolūti nav skaidrs, kāpēc krievu valodā Ziemeļkorejas galvaspilsētas nosaukums tiek atveidots kā Пхеньян un šīs pašas valsts diktatora vārds jā Ким Чен Ын, ja korejiešu valodā tie attiecīgi tiek izrunāti kā [pjɔŋjaŋ] un [kimdʑʌŋɯn]. Angļu transkripcija šķiet daudz tuvāka oriģinālam: Pyongyang un Kim Jong Un. Tas pats attiecas arī uz īpašvārdiem ķīniešu, japāņu, indiešu un citās valodās, kuru rakstība ir atšķirīga no latīņu grafikas. Angļu transkripciju izmanto kā universālu visās citās Rietumu valodās, ieskaitot igauņu, poļu, vācu, pat franču. Bet ne latviešu. Latviešu valodas sirdij tuvāka ir krieviskā transkripcija, Phenjana (kāpēc gan ne Pheņjana, jo krievi taču izrunā šīs senkrievu pilsētas nosaukumu ar mīksto 'ņ'), Kim Čenuns un pat Kim Čenins.

Vai tā ir tuvāka profesoru, ģeneralisimusu un citu latviešu valodas "saimnieku"sirdij? Vai ne tāpēc, ka valodas profesori un ģeneralisimusi tolkom nezina nevienu ārzemju valodu, izņemot krievu? Vai ne tāpēc, ka Latvijas valodniecībā, līdzīgi kā Latvijas psichiatrijā, vēl ir ļoti spēcīgs padomiskais, represīvais, ideoloģijas sargsuņu gars? Represīvā psichiatrija un represīvā valodniecība.

Izrādās, ļoti loģiski sovjetiskie valodnieki sevi, tā teikt, atraduši represīvās aktivitātēs, dzenoties pakaļ latviski nerunājošām pārdevējām mikrorajonu ieliņās un respektablāko Latvijas augstskolu rektoriem. Tieši tas ir daudz tuvāk viņu sirdij nekā kaut kāda tur valodas attīstība, mācīšanās no kaut kādu tur Rietumu pieredzes.

Es ceru, ka latviešu valodu var atbrīvot no šo kimčeninistu vaigu piepūtēju sektas gūsta. Es ceru, ka ir tomēr kādi gaišāki indivīdi, kam rūp latviešu valodas attīstība, un tie drīz uzdrošināsies ierosināt soļus, kas padarīs Latvijas nacionālo valodu atbilstošāku 21. gadsimta demokrātiskas sabiedrības prasībām. Tas, vai valoda, kurai jākļūst nāciju vienojošai, atbilst gan praktiskām, gan estētiskām prasībām, vai tā neaizskar cilvēku identitāti, kropļojot vienu no katram cilvēkam dārgākajām lietām, vārdu, vai tā nepienaglo savus lietotājus pie pagātnes, no kuras jau sen būtu jāatbrīvojas, un neceļ muļķīgu, nevienam nevajadzīgu žogu starp Latviju un Rietumiem, - ir nācijas identitātes jautājums. Jautājums, kas Latvijā vēl nav atrisināts. Arī tāpēc, ka valodas attīstība ir upurēta vaigu piepūtēju sektas labsajūtai.

17 comments:

  1. Rakstīt jau varētu kā oriģinālvalodā, bet kā autors domā IZRUNĀT uzvārdus franču, čehu, spāņu, somu, flāmu, igauņu un desmitiem citās valodās, tas man ir mīkla. Cik noprotu, korejiešu, ķīniešu, japāņu, arābu, grieķu un arī kirilicā rakstošo krievu, baltkrievu, ukraiņu, bulgāru uzvārdus autors piedāvā atveidot, izmantojot angļu valodu. Ak tad tagad caur angļu, ne krievu valodu… Domā, sanāks precīzāk? Nesanāks vis.

    Iesaku palasīties prof. Baldunčika plašāku izklāstu par šo tēmu http://j.mp/141PHAr vai atnākt 8. aprīlī uz RLB namu paklausīties un padiskutēt http://j.mp/16DcpKA

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Eduard, paldies par komentāru un par saiti uz profesora rakstu. Tā ir ļoti vērtīga norāde. Cik es sapratu, profesors pauž konservatīvo nostāju valodas attīstības/neattīstības sakarā, kuru, jādomā, dala nospiedošs vairākums to, par kuriem es izteicu savu viedokli. Ir vieta atšķirīgiem viedokļiem, arī, protams, konservatīvajam, tādam, ka latviešu valodas krieviskošana, pasaules uztvere un bagātināšana caur krievu valodas atveidi ir tas pareizākais ceļš, jo latvieši bija, ir un paliks krievu mazākie brāļi, nenozīmīgie sekotāji, kas runā nenozīmīgā īpatnējā neizglītotu laucinieku izloksnē.

      Diskusijā nav pieņemams "arguments", ka pretējā viedokļa paudējiem zināšanas ir ļoti vājas ne vien par to, bet arī par šo, un vispār ne par ko. Nebiju lasījis profesora Baldunčika rakstu pirms rakstīt blogā, bet izrādās, trapīju desmitniekā par to "sektu" un tās totalitāro (kā jau sektai rakturīgs) nevēlēšanos cienīt atšķirīgu viedokli. Te ir svarīgi saprast, ka ļoti daudziem cilvēkiem, kas nav latviešu valodas filologi, bet ir latviešu valodas lietotāji un kas redz latviešu valodas lomu un vietu sabiedriskos procesos, - ka šiem cilvēkiem var rasties viedoklis par latviešu valodas likumu un formālo rāmju atbilstību sava laika prasībām.

      Tie ir daudz plašāki, stratēģiski jautājumi, kur vairs īsti nav vietas "argumentam" par to, ka, ziniet, neko mainīt nevajag, tāpēc ka īpatvārdu atveidei ir "pietiekami ilga vēsture". Arī Latvijai Krievijas sastāvā ir "pietiekami" ilga vēsture. Arī neko nevajadzēja mainīt? Ja pietiekami, varbūt, reiz pietiks?

      Varbūt Jūs zināt, vai ir arī pieejamas to valodnieku publikācijas, kas pauž mazāk konservatīvu viedokli?

      Dzēst
  2. Es vēl joprojām nezinu, kā pareizi (ne angliski, ne latviski, ne spāniski, nedz arī vietējo indiāņu valodā) būtu izrunājams kādas pilsētas nosaukums Meksikā, kuru angliski raksta "Oaxaca".

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Imis: Nu tā gan vairs nav problēma. Ja to tiešām gribat, nevis izliekaties par nemākuli, varat atrast sekunžu laikā. Vēlreiz: nevienā citā valodā, kas izmanto latīņu grafiku, ne Oaxaca, ne Francois Hollande neatveidos atbilstoši savas valodas izrunas tradīcijām. Izrunāt izrunās, kā varēs, bet rakstīt rakstīs oriģinālrakstībā.

      Jautājums nav par tradīcijām, valodas īpatnībām un līdzīgām relatīvistu atrunām. Jautājums ir par ieaudzināto cieņu pret citu viedokli, cita cilvēka pašcieņu, par iecietību, par attieksmi pret citādi domājošo, par cieņu pret cita cilvēka īpašumu. Cilvēka identitāte ietver sevī cilvēka vārdu, apkārtējo vidi un tās nosaukumu. Cilvēka identitāte ir tāds pats neaizskarams privātīpašums, kuru nedrīkst "interpretēt", bojāt, piemērot savām vajadzībām.

      Kad es rakstu par to, ko, manuprāt, hipotētiski būtu izdarījuši latviešu valdonieki brīvajā Latvijā, es ņemu vērā to mācību par cilvēci, cilvēka godu un cieņu, tās neaizskaramību, tās primātu demokrātijā, ko cilvēki guvuši divos pasaules karos. Latvija palika totalitārās sovjetijas cietumā un neko tādu nav izgājusi. Tādēļ ir tik šausminoša atšķirība starp mūsu domāšanu un attieksmi pret cilvēku, pret īpašumu, pret pašcieņu, un Rietumu sabiedrībām raksturīgo attieksmi.

      Tas ir tas galvenais princips, par ko man ir viedoklis.

      Ir vēl sīkumi, kā, piemēram, tas, ka ir arī izņēmumi oriģinālrakstības principā. Katrai valodai vēsturiski ir izveidojušies savi nosaukumi kaimiņvalstīm un vēsturiski nozīmīgām vietām tajās: Krievija, Maskava, Sanktpēterburga, Pļeskava, Igaunija, Pērnava, Somija, Viļņa, Kauņa, Baltkrievija, Vācija, Berlīne, Parīze un daži citi.

      Dzēst
  3. Pasauli glābt - to latvieši māk. Kas man pateiks - kā panākt, lai ķīnieši, angļi un krievi pareizi raksta vārdu Bērziņš?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. angļu valodā vārds bērziņš netiek atveidots pēc izrunas, bet pēc rakstības, iespējami tuvu. Angliski latvju Maukulīze paliek par Maukulize, nevis par Mowcowlease kā atveidotos pēc izrunas!

      Dzēst
  4. Pareizākais laikam ir iet angļu valodas ceļu. Tā ir piekāsusi visas pasaules valodas un nelauza galvu par svešvārdu angliskošanu. Angļu valodas pasaule ir pilnīgs analfabēts pat uz tādām valodām kā franču vai spāņu, nerunājot jau par tādiem vēstures kurioziem kā krievu vai poļu valoda. Diez vai britam pie pilna prāta var iestāstīt, ka ir vērts lasīt grāmatu, ja tur katrs otrs vārds ir Purinjsh. Jaunās paaudzes vidū tika izkopta sekta dieja par to, ka kultūras prostitūcija, netīrība, analfabētisms un nolaidība ir jaunā laikmeta būtība. Tā kā tam ir sekas, tad tā saucamie kultūras darbinieki laiku pa laikam iekviecas. Mūs nelasa. Nav gaumes. Kultūrai jau tas nepalīdzēs. Elementāar lieta, kas ir vaajdzīga valodai ir normāla terminu vārdnīca un enciklopēdija, kaut vai latviešus kultūras izdzimteņiem nevajadzēja pārliecināt pamest Wikipedia. Tagad tur dominē leiši un igauņi, bet latvieši sūkā papēdi. Un barojas no baisām padlaika terminoloģijas vārdnīcām, kur ir neskaitāmas absurdas kalkas no tā laika krievu valodas. To tā gribētos atzīmēt, ka vidusmēra latviešu inteliģents tagadējā krievu valodā notiekošo pat saprast nespēj.

    AtbildētDzēst
  5. Bloga autora agresivitāte laikam var sacenties tikai ar viņa neizglītotību, citi mēri te nederēs :)
    Pārsteidzoši, ka šādu pamuļķu bļaustīšanās laiku pa laikam rad pieklājīgu fona troksmi, radot demokrātijas garam tik ļoti atbilstošo pūļa iesaistīšanos nozīmīgos procesos. Un, lai arī rezultāts reti kad atšķiras no čika, pūlis sajūt patīkamu kņudēšanu vēderā, sak, ES arī iesaistījos, MAN arī bija ko teikt. Viss kā no mācību grāmatas.

    Ja nu gadījumā cienījamais bloga autors ir gatavs piedāvāt saprātīgus un sistēmiskus risinājumus, ne tikai vaukšķēt, tad būtu interesanti tos uzzināt — kaut vai tāpēc, lai neveidojas tradicionālā situācija "Hallo, jums te viss ir pilnīgs sūds! Bet kā un ko labot, izdomājiet paši, man gar to man nekādas daļas."

    Piemēram, mainot kādus vietvārdu/personvārdu atveidošanas pamatprincipus, pēc kādiem kritērijiem izvēlētes "labākos" un ko iesākt ar jau lietotajiem (kartes un atlanti, ģeogrāfijas un vēstures grāmatas, daiļliteratūra un dzeja) — iznīcināt vai pārdukāt? Un ko iesākt ar jucekli, kas iestātos, vienlaikus pastāvot daudziem atšķirīgiem vērsturiskas personas / pilsētas / mūslaiku varoņa vārda atveidojumiem?

    Bet ja bloka Autors par to nav papūlējies padomāt, tad varbūt derētu. Pirms kāpt uz vārtu staba ar un klaigāt.
    Mazāk pēc neaptēsta muļķa izskatīsies :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Jūs, izskatās, arī neizmantojāt šādu iespēju ;)

      Bet runājot par saturu, hallo, pasakiet, kas jums nav sūds.

      Dzēst
  6. Es nesaprotu, kāpēc par to rakstīt tik sarežģīti? Skaidrs, ka pašlaik valodā valda daudz nejēdzību.

    Valodniekiem jāsanāk kopā un, vienojoties, ievērojot valodas likumu konsekvenci, jāizdod aktuāla latviešu valodas vārdnīca. Pēc tam jātaisa kampaņa, lai plašsaziņas līdzkļi pie jaunās vārdnīcas"turētos"! :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Tajā ziņā, ka es par to rakstu pārāk sarežģīti? Man ir žēl, ka mans teksts liekas nevajadzīgi sarežģīts. Tā ir mana vaina, mana nemākulība. Bet objektīvi vērtējot, jautājuma aktualizācija prasa piepūli. Lai gan, atkal, rakstīt protams vajadzētu varēt labāk.

      Dzēst
    2. Piekrītu, ka jābūt aktuālai vārdnīcai un arī ka jābeidz klanīties "angļu principu" priekšā. Latviešiem ir savas tradīcijas. Bet tagad angļumīļi grib jau lietas mainīt, piemēram, ar "pastu" līdz šim mazgāja zobus un izlietnes, bet tagad izrādās, "pastu" var arī uzkost, jo tas pēc jaunajām vēsmām nozīmējot ... makaronus.

      Vēlreiz 8. aprīļa lekcijas un diskusijas saite http://j.mp/16DcpKA

      (08.04.2013. – Juris Baldunčiks: «Vēsturisks pārskats par citvalodu īpašvārdu atveidi latviešu valodā»)

      Dzēst
    3. Nu nu, tas, ka pa to pašu pastu vienmēr varēja sūtīt vēstules, Jūs, liekas, nemulsina. Omonīmi nav problēma, tā vienkārši ir parādība. Mums ir ļoti daudz kā savējā, i tradīcijas, i viss kas. Man Jums ir lūgums - esiet tik laipni, nededziniet kūlu. Bet zobus tīrīt vajadzētu turpināt.

      Dzēst
    4. "Omonīms" - pēc kādiem standartiem šāda rakstība?

      Dzēst
  7. Problēma ar latviešu valodas attīstību ir ļoti būtiska. Man šķiet, ka latviešu valodā trūkst daži tūkstoši moderno pasauli aprakstošu jēdzienu, it sevišķi abstrakciju; lietotājs izpalīdzas galvenokārt ar angļu valodas jēdzienu vairāk vai mazāk precīzu pārņemšanu latviešu valodā, kas parasti nav labskanīgi un valodu piesārņo. Te valodas institūcijām, valodniekiem tiešām būtu daudz darba.

    Attiecībā uz autora piedāvātajiem risinājumiem daži ir labi, par citiem es neesmu tik pārliecināts, it sevišķi par īpašvārdu rakstību: Jautājums ir, kas ir "vārds": Kā to izrunā vai kā to raksta. Latviešu tradīcija saka, ka vārds ir tas, kā to izrunā, rakstība nav būtiska; angļu valodā tas ir otrādi. Abi risinājumi ir vienādi pareizi un leģitīmi. Es vienmēr daru tā: Rakstu vārdu latviski, bet iekavās pievienoju tā atveidojumu oriģinālvalodā.

    Pilnīgi piekrītu autoram arī par to, jāidentificē un jāizskauž vecie krievismi/padomismi, starp kuriem daudziem ir ideoloģisks raksturs, kas ikdienas lietotājam neuzkrīt, taču tie ietekmē domāšanu, pasaules uztveri.

    AtbildētDzēst

Visas vecās dziesmas / Stuff