Vēlēšanas. Stratēģija karam pret organizēto noziedzību, anyone?

Rīgas Dome zem Ušakova ir žuļiku un zagļu pūznis? Es tam ticu un uzskatu, ka Ušakovam vairs nav ko tur darīt. Bet jaunums tas nav. Rīgas Dome bija tikpat korumpēta un necaurspīdīga arī iepriekšējos sasaukumos. Rīgas Dome praktiski nekad nav bijusi accountable, jeb pārskatāma, atbildīga un saprotama, savu vēlētāju, nodokļu maksātāju priekšā. Latvijā principā ir daudz kas nav accountable – nodokļu izlietošana, budžeta veidošana, partiju mijiedarbība, līderu rekrutēšana, ostu pārvaldīšana un vēl ļoti daudz kas – arī valsts līmenī. Pašvaldībās un valstī procesus kontrolē visa spektra politiskie grupējumi.

Secinājums? Demokrātiski parlamentārajā Latvijā notiek pilnīgi tas pats, kas notiek autoritārajā putiniskajā Krievijā. Proti: nav alternatīvas!

Ir "partijas", ir "politiskā konkurence", ir godīgas vēlēšanas, bet nav alternatīvas. Ja reāli ir vēlēšanas, ir vēlētāji, kas iet un balso, bet balsošanas rezultāti un politisko komandu maiņa balsošanas rezultātā nenes pozitīvas pārmaiņas un visticamāk tikai nostiprina korupciju un aiztur attīstību civilizētas valsts virzienā, tad laikam nav īsti alternatīva politiskā piedāvājuma, nav politiskās konkurences. Tad laikam tāpat kā Krievijā, arī Latvijā vara ir uzurpēta. Vienīgi uzurpators nav personificēts. Skaidrs, ka tie ir tie paši žuļiki un zagļi, партия жуликов и воров, kā Krievijā. Latvijai ir savs putins, bet Latvijas putinam nav sejas.

Pēc Leonīda Jākobsona publikācijām Kompromat.lv (nu kaut vai šeit) un TV3 raidījumiem man nepaliek šaubu, ka reāli alternatīvs politiskais piedāvājums pašvaldību vēlēšanām Rīgā būtu ilgtermiņa stratēģija karam pret organizēto noziedzību.

Es redzu, ka RD opozīcijas partijas iet uz vēlēšanām ar programmām, kas paredz nodarboties apmēram ar to pašu un apmēram tāpat, kas un kā ticis darīts līdz šim, kaut vai uzturot bomzisko komunismu, nu, varbūt, ar kādu vieglu folklorisku pieskārienu. Opozīcijas partija pat necer kaut ko reāli izmainīt Rīgas Domē, Rīgas Satiksmē un citos blēžu un bandītu pūžņos.

Es nobalsotu par partiju, kura ietu uz vēlēšanām ar kaut ko tādu:

Mūsu mērķis ir reformēt Rīgas Satiksmi.

Mēs zinām, ka tā ir ļoti, neiedomājami smaga iecere un, ja to darīt nopietni un godīgi, šis projekts pieprasīs milzīgus resursus – intelektu, spēku, augsti profesionālu juridisko atbalstu un politisku atbalstu – no mums kā no politiskās komandas un no jums kā mūsu vēlētājiem. Visticamāk tas ir divu, pat trīs sasaukumu projekts un mēs ceram jums pierādīt tā efektivitāti un mūsu vīzijas pareizību jau tuvāko gadu laikā. Bet tas ir pats mazākais, ar ko jāsāk tīrīt Rīgas pašvaldību no chroniskās nelikumības un budžeta līdzekļu izšķērdēšanas.

Rīgas pašvaldībai būs nepieciešams spēcīgs atbalsts no valsts tiesībsargājošajiem orgāniem, nodokļu administrācijas un, iespējams, citiem valsts pārvaldes orgāniem. Mēs jūs informēsim par to, vai mums izdodas gūt nepieciešamo atbalstu un izpratni valsts pārvaldē.

Mēs gribam panākt pilsētas sabiedrisko transportu pārvaldošās organizācijas pārskatāmību. Tikai tā mēs varēsim iznicināt nelikumību stimulējošo vidi un naudas izzagšanu no pilsētas budžeta nesaimnieciskās un noziedzīgās darbības ielāpiem. Mēs gribam ērtu, viegli pieejamu, ekonomiski efektīvu un videi draudzīgu sabiedrisko transportu. Mēs gribam Rīgas sabiedriskā transporta organizācijas attīstības stratēģiju. Mums ir vajadzīgs sabiedriskais transports, kas risina pilsētas iedzīvotāju problēmas, nevis rada tās.

Varbūt, tas nebūtu pats vinnējošākais politiskais piedavājums post-sovjetiskajā egoistu un apātisko izdzīvotāju vidē. Bet nav pareizi adresēt savus vēstījumus un izdabāt tikai tumsonīgajam vairākumam. Kādreiz jāsāk domāt arī par nodokļu maksātājiem, par cilvēkiem, kas domā, izgudro, rada, kam ir pašcieņa un kas grib redzēt savu pilsētu attīstāmies un kļūstam ērtāku un jaukāku, nevis visādu misteru 20% aptašķītu no-go vietu nopietniem investoriem.

Kā jebkuru iepriekšējo vēlēšanu laikā, kā vienmēr līdz šim, mani uztrauc tas, ka Latvijā savstarpēji konkurē lielāki vai mazāki putini, nevis attīstības vīzijas un stratēģijas. Man var patikt tas, ko piedāvā Vienotība, mani fascinē Sarmītes Ēlertes neatlaidība un iedvesmo Gunta Stirnas radošums. Bet es skaidri redzu, ka bez tā tārpu pūžņa totālās, sterilās iztīrīšanas Rīgas Domē – un valsts pārvaldē – nekas nenotiks, un paši godīgākie mēģinājumi panākt izmaiņas būs tikai galvas dauzīšana pret sienu.

Vajadzīgas ir lielākas ambīcijas. Vajag ne tikai izsēdināt. Vajag arī iesēdināt. Un pašiem neiekrist visatļautības lamatās.