pirmdiena, 2013. gada 30. septembris

Latvijā ir tieši pretēji

Toomas Hendrik Ilvess. Bilde: AP

Domājiet kā gribat, bet šis īss teksts šeit dod kosmiski milzīgu apjomu vielas pārdomām. Bezmaz vai katrā rindā jūs uzskrienat un klūpat virsū atzinumam - Latvijā ir tieši pretēji, tieši pretēji, tieši pretēji...

Modernā Igaunija, kādu mēs pazīstam, sākusies no idejas, idejām, no centiena kā labāk, ko vēl labāk. Toomas Hendrik Ilves protams daudz runā arī par sevi, par savu pieredzi, par sevu devumu. Un viņam ir iespēja, tribīne, viņš ir bigshot. Taču pamatā ir tas, ka viņš bija tas Rietumu emigré (nākamās paaudzes), kas tūlīt piedāvāja savai "small, dingy, backwards former Soviet republic" savas labākās idejas.

Pirmkārt, tās viņam bija! Otrkārt, viņam nebija veinalga. Treškārt, viņš, es domāju, labi saprata, ka viņa Igaunijas tautiešiem nav kur ņemt Rietumu pieredzi, Rietumu zināšana, Rietumu izpratni par visu ko. Pēc 50 gadiem cietumā ir izcili, ja tev ir vēlēšanās mācīties.

Iznāk, Latvijai nav? Es tikai tā, pieklājībai lieku jautājuma zīmi. Es zinu, ka nav. Lasiet Ilvesu. 

svētdiena, 2013. gada 29. septembris

Politiķi, nepērciet medijus!

Teksts, kas ir bijis publicēts Facebookā, un politiķa reakcija uz to Twitterī.

Politiķi, valsts līdzekļus nedrīkst izmantot mediju pirkšanai. Kur vēl vienkāršāk? Es to saku jums, politiķi. Mācieties. Mācieties no saviem kolēģiem civilizētajās sabiedrībās, kur medijus nepērk un kur mediji nepārdodas.

Nemācieties no Krievijas, no Krievijas nemācieties pilnīgi neko. Aizmirstiet, ka tāda vispār ir, aizmirstiet krievu valodu, aizmirstiet, ka Austrumi vispār pastāv, jo tur no jums, politiķi, nav atkarīgs nekas.

Jums jāmācās politika, kur pats centrālākais, pats būtiskākais ir saziņa, komunikācija - ar medijiem, ar publiku, ar ļoti daudziem jūsu stakeholders.

Neejiet politikā, kamēr nav iemācījušies komunicēt. Neejiet politikā vispār, ja negribat mācīties. Ejiet prom no politikas, ja jūs to neprotat. Un absolūtais vairākums jūsu, ieskaitot ministrus, to neprotat. Ejiet prom.

Politiķi, mediji nav jāpērk nekad, nekādos apstākļos, ne par kādu naudu, nekādam nolūkam. Tie, kas pārdodas jums, nav žurnālisti, nav mediji, tie ir maukas, kam, tāpat kā jums par komunikāciju un media relations, nav ne jausmas par profesionālo ētiku.

Viņi nav profesionāļi, viņi jau sen zaudējuši savas auditorija uzticību, jo auditorija jau nav akla un sajūt, cik maksā viņu "žurnālisms" - viņi nespēj sniegt jums pakalpojumu, kuru, jūs domājat, var vienkārši nopirkt kā desu. Nevar.

Strādājiet pie sava vēstījuma, padariet to par atraktīvu ziņu ar saturu, kurš interesēs medijus. Meklējiet medijus, kas nepārdodas, meklējiet konkurentus, ejiet paši pie publikas, ejiet tirgus laukumā, spiediet savu avīzi, klauvējiet pie durvīm.

Bet nemaksājiet, nekad nekādos apstākļos nemaksājiet žuļikiem. Politiķi, nepērciet medijus. It sevišķi par valsts līdzekļiem. Muļķībām tērējiet krājumus savās zeķēs.

O jā, un gandrīz vai aizmirsu: ja jūs pats esat žuļiks (zaglis, blēdis), ejiet prom no politikas pa taisno uz policiju ar vaļsirdīgo atzīšanos kabatā un veļas maiņu portfelītī.

***

ceturtdiena, 2013. gada 19. septembris

People who care are unique


I am most probably the only one who's interested in this type of data. But curiously enough, they reveal how many people do care what's up and new on this website. The graph above shows how the audience--unique visitors, who's IP address has been registered (by Google Analytics, not by me, so no worries there :-)) just once each year--was and is building every year (the 16th Nov 2010 was when I registered the website on Google Analytics, that's it). Even though, when checking my stat every now and then, I may misjudge its dynamics and think my blog is growing irrelevant for the world, the stat put in this perspective proves there are no reasons for nagging. So I shouldn't complain. Clearly, visitorship is being kicked upwards those days when I manage to produce something meaningful and relevant for current debate. Something like "Rīga anschluss gaidās" in the very beginning of June this year which has so far been the Entry of the Year :), or "Karā jāizvēlas puse" in March. I hope to still be able to produce something relevant for my dear audience, people who care, for which I am immensely grateful. Stay cool, stay with me. You are truly unique.

pirmdiena, 2013. gada 16. septembris

Who's to kick bouffantry out of Latvian politics?


Source: Worldnewsviews.com

Poland—a lesson to draw? 

I am not a leftist and generally I am not in favour of mass protests as they fuzz up the outlook, slow down recovery and often push governments towards quick populist fix-ups rather than long-term thinking. 

Still, people on the streets make elite think and move faster, not wasting up precious time on building bouffants like the one Chairperson Āboltiņa wears—that's figuratively speaking! 

We need politicians with hands on Latvia's rule of law, economy and the decaying fabric of Latvia's future nation. We need politicians who sit in their offices like on a glowing stove, like on a volcano ready to erupt every moment. It's us who are responsible for keeping the stove, the volcano aglow for the politicians. We are responsible for demanding true political competition. 

We are responsible for kicking their asses—that's also figuratively speaking! The bouffants absolutely need to have their asses kicked often enough to stay awake. All they are afraid of and all they really get is the dirt of stupid slander that our cheap media, our cheap journalists love to cast and chew over. Or then sweet and glamourous coverage on glossy paper from the same cheap breed for pay.

Just look at those magazine cover pages. Would you guess the person is into the politics? Of course not. She's beautiful, she's graceful, she's into modelling, wearing bouffants and fancy hats. In fact she's into wearing bouffants in the politics. This is how she sees it, the politics. I'm sure she finds it pretty cozy. But she is wrong, and here I am saying it.

This is why I regret Latvia has no trade unions, no social democratic opposition, no driving force to organise mass protests against the self-indulgent bouffants of both sexes and all political colours, who seem too comfortable in the contemporary Latvian politics. I regret Latvia has no opposition, no political competition and, therefore, no sense of political accountability, on which to build long-term political strategies.

svētdiena, 2013. gada 8. septembris

Politiskais aklums & ētera laika mašīna. Par Repši

Repšes Flying Circus, šķiet, ir vairumā nopircis ētera laiku Radio B. Sakoncentrējušies uz krievu auditoriju ne pa jokam. Pie tam katrs censonis nes savu, Jaunups, Titavs, Bondars. Jaunups un Titavs bieži vien runā nevisai savienojamas lietas.

Repšes cirkum acīmredzot ir nauda, bet nav koordinācijas - vismaz. Soli tālāk secinājumā: ir pasūtītājs, kurš droši vien pats politikā saprot visai maz un tāpēc ļoti, varbūt pat akli paļaujas uz Repši, bet nav partijas, nav ideoloģijas, "domubiedru" (jeb Repšes satelītu) starpā nav skaidras vienošanās vismaz par komunikāciju ar medijiem un sabiedrību.

Tagad Repšes cirkum parādījusies jauna krāsa - Gobzems. Nedaudz rusty Russian. Noklausījos pirktdienas rīta "benefici" ar Gobzemu Radio B. Kādēļ bija jāiet uz garu interviju krievu valodā?.. Žurņuki staigāja tikpat kā visu raidījumu ap Gobzema "lēmumu iesaistīties politikā". Es neko par Gobzemu nezināju, sākumā nesapratu, kādēļ "benefice" sabiedriski maz pazīstamam cilvēkam, taču mani personīgi ieintriģēja, kas tā par "politiku", kurā Gobzems "iesaistās" un - sic! - kāpēc visu raidījuma laiku ne ar vārdu nevar nosaukt partiju. Sāku googlēt - Repšes cirkus. ... Why bother?

Baumo, Repšes panopticum ir Saskaņas projekts. Es domāju, garām. Ļoti iespējams, ka abiem ir kāds kopējs naudas maiss, kāds voodoo piekritējs, kas visā nopietnībā tic, ka (politiski) miroņi var staigāt un pildīt (politiskus) pasūtījumus. Glupība protams. Repšes Flying Circus ir jauks politiskā akluma piemērs. Var nopirkt kādu ar viņa cirku, var nopirkt ētera laiku un visus Radio B onkuļus un tantes, par to nav šaubu. Nevar nopirkt īsto laiku. Par ceļojošām aģitbrigādēm Latvijas vēlēšanās vairs nebalso.

Kas ir izglābis "valsti" no krīzes?

Šis tas par mītiem un egoismu, nekas liels, tikai mans koments Facebookā, un es gribu to iekopēt blogā.

Ļoti populārs mīts: "Pensionāri un skolotāji izglāba valsti no krīzes!"

Latviešiem kā jaunai nācijai būtu nepieciešama sava mitoloģija, bet pamatā tai jābūt kam labam un patiesam. Pensionāri un skolotāji (tāpat kā daudzi citi jebkurā sabiedrībā) - neatkarīgi no tā cik absolūtos skaitļos - saņem pensijas un algas no valsts budžeta. 

Valsts budžetā šo - tieši šo līdz santīmam - naudu iemaksā nodokļu maksātāji - uzņēmumi un viņu nodarbinātie - tie, kas rada pievienoto vērtību, jeb veido kaut ko jaunu papildu tam, kas jau ir. Tā notiek ekonomikas pieaugums, kas budžetā un kabatās izpaužas naudā. 

Krīzes laikā ekonomika saruka, daudzi uzņēmumi bankrotēja, daudzi strādājošie zaudēja darbu un ienākumus. Viņi ir smagi cietuši no krīzes, nevarot izglābt pat sevi pašus. Tas tiesa. Taču vairākums uzņēmumu un strādājošo turpināja strādāt. Viņi arī cieta - praktiski visiem tika nogriezts liels procents no algas. Bet cilvēki turpināja strādāt. 

Viņi, tieši viņi turpināja, neskatoties ne uz ko, radīt pievienoto vērtību, jaunu ienākumu, jaunu naudu, iemaksāt nodokļus valstij, uzturēt valsti, tās budžetu un - visus, kas saņem savus ienākumus no budžeta. Un, cik es atceros, viņi turpināja no saviem samazinātiem apgrozījumiem un savām samazinātām algām iemaksāt budžetā, nepārmetot ne pensionāriem, ne skolotājiem, ne policistiem ne vārda par to, ka tie arī grib cilvēcīgus ienākumus. Taču Latvijai vajadzēja tomēr aizņemties, lai nebūtu jāsamazina absolūti izdzīvošanai nepieciešami izdevumi, tai skaitā pensijas un algas skolotājiem. Tagad aizdevumu jāatmaksā un to dara valsts no līdzekļiem, kas ienāk budžetā no uzņēmumiem un viņu nodarbinātajiem, kas rada pievienoto vērtību. 

Kas ir izglābis sabiedrību, jeb "valsti", no krīzes?

sestdiena, 2013. gada 7. septembris

Helsinki. Kruununhaka. Autumn revelation

2013 Sept Helsinki Esplanaadi 1272013 Sept Helsinki Esplanaadi 1232013 Sept Helsinki cafe Kappeli 1222013 Sept Helsinki cafe Kappeli 1202013 Sept Helsinki cafe Kappeli 1192013 Sept Helsinki Esplanaadi 118
2013 Sept Helsinki Esplanaadi cafe Kappeli 1172013 Sept Helsinki Esplanaadi 1152013 Sept Helsinki Esplanaadi 1092013 Sept Helsinki Esplanaadi 1072013 Sept Helsinki Esplanaadi cafe Aschan 1052013 Sept Helsinki Esplanaadi cafe Aschan103
2013 Sept Helsinki Senaatintori0862013 Sept Helsinki Aleksi 0812013 Sept Helsinki Senaatintori 0732013 Sept Helsinki Aleksi 0722013 Sept Helsinki Aleksi 0712013 Sept Helsinki Kruunuhaka 068
2013 Sept Helsinki Kruunuhaka 0672013 Sept Helsinki Kruunuhaka 0662013 Sept Helsinki Kruunuhaka 0642013 Sept Helsinki Kruunuhaka  0632013 Sept Helsinki Kruunuhaka 0602013 Sept Helsinki Pohjoisranta 055
That's what Helsinki has revealed to me this autumn. A big thing. I'm breathing it as much as I can, weather permitting. Meet Kruununhaka art nouveau, my new love and universe. Kruununhaka is pretty much one third of Helsinki downtown and perhaps its section least frequented by tourists as well as locals touring for new impressions and hidden gems.Ow, an important thing to notice here is that Esplanaadi and Aleksi/Senaatintori, amply presented in this set, are exactly the most frequented lengths and spots in the grid of Helsinki downtown. And one more thing I almost forgot to add: Helsinki is beautiful.

trešdiena, 2013. gada 4. septembris

Ein Volk, ein Reich, eine Saskaņa!

Dožili. "Latvijas tauta", redz, domājot, ka Saskaņai jābūt valdībā (šeit). Dievs ar tā domā?

Es, pārstāvot tikai sevi, domāju, ka "Latvijas tauta" domā ļoti, ļoti dažādi. Visticamāk var droši apgalvot, ka "tautas" - jeb pareizāk sakot, sabiedrības - vairākums nemaz nedomā, ka vienai konkrētai partijai obligāti jābūt valdībā. Politikāņi ir pārliecināti, ka žonglēšana ar jēdzienu "tauta" atbrīvo no jebkādas atbildības - ej nu sazini, kas tā par tautu, ko viņa domā.

Vienu secinājumu var izdarīt droši: kur retorikā parādās "tauta", tur beidzas atbildība un argumenti. Vai tas attiecas tikai uz Saskaņu? Nē! Bezatbildības retorika Latvijā ir ik uz soļa - visiem "tauta" kaut ko čukst, mediji pārpildīti ar anonīmiem komentāriem "tautas" vārdā. Vai šis fakts kaut cik Saskaņu atvaino? Skaidrs, ka ne.

Fakts paliek fakts, ka līdz šim neviens par varu konkurējošs politisks spēks nav mēģinājis sabiedrībai iestāstīt, ka viņu valdībā gribot "Latvijas tauta". Tas ir unikāli pat tādai nepieradināto anonīmu un chroniskās bezatbildības sabiedrībai, kā mēs paši. Izklausās jau pēc nākamā politiskās bezatbildības līmeņa. "Latvijas tauta" grib haļavu - brīvbiļeti un lai latviski nav jārunā, - un vēl "Latvijas tauta" grib vienu partiju.

Nākamais līmenis laikam ir ein Führer un tad noskaidrosies, kas te būtu domāts ar ein Reich.

Visas vecās dziesmas / Stuff