ceturtdiena, 2013. gada 26. decembris

Valdības krīze. Jāpārskata likumi, nevis jākompromitē demokrātija

No komentāra par bezpartejiska ministru prezidenta meklējumiem (un par bezpartejisko ministru tradīciju) Latvijā:
"Viens no minējumiem, kas palīdzētu izskaidrotu pašreizējo situāciju, varētu būt, ka iespējamās koalīcijas partijas ir ar vājiem līderiem, un tādā gadījumā ir dabiski, ka šo varbūtējās koalīcijas partiju vājās varasgribas telpu ieņem citi spēki." (ļoti labs komentārs - šeit)
Vāji līderi, protams, varētu būt un visticamāk ir viens no galvenajiem iemesliem. Tas nav jaunums Latvijas politikā. Tāpat kā nepārtrauktā partiju sistēmas krīze. Vāji līderi veido vājas partijas, kas nav vēlmju un interešu akumulatori un „priekšstāvji” un kas nav arī demokrātijas dzinējspēki.

Jūs rakstāt „dabiski”. Man atliek tikai piekrist. Tik tiešām, ir dabiski, ka tukšu vietu ieņem kāds cits. Dabiska bijusi kleptokrātijas uzvara pār demokrātiju un autoritārisma atgriešanās Krievijā, kas līdzi nesusi politiskās konkurences izskaušanu, parlamentārisma profanāciju, varas uzurpāciju, un kas kulminējusi pilsoņu brīvības un tiesības apspiedošos likumos un tagad arī politiskajās represijās, kas nespēj atrisināt nevienu Krievijas problēmu un kalpo tikai vienam uzdevumam – varas uzurpatora sakrālajai drošībai. Tā šķiet ļoti dabiska attīstība. Taču tikpat neleģitīma.

Jebkādi „citi spēki” valdībā parlamentā ievēlēto partiju vietā ir neleģitīmi. Neviens, kas nav pilsoņu atbilstošajā vēlēšanu procedūrā vēlēts, nedrīkst pat tuvoties valdības izveides procesam. Ja esošais parlaments nav spējīgs atrisināt valdības krīzi, vienīgi iedomājamā izeja ir ārkārtas vēlēšanas. Tikai likums, tikai pilsoņu pārstāvniecības institūcijas. Ja pastāv sarežģījumi un šķēršļi pilsoņu pārstāvniecības institūciju darbaspējas nodrošināšanai esošo likumu ietvaros, tad acīmredzot ir jāpārskata likumi, nevis jākompromitē demokrātija.

Manuprāt, sen nobriedušas ir reformas Saeimas atlaišanu regulējošās procedūras un partiju dibināšanu un darbību regulējošie likumi. Demokrātijas nekad nevar būt mazāk, demokrātijas var būt tikai vairāk. Vairāk gaisa, vairāk radošuma, vairāk atbildības. Tikai liberalizācija.

1 komentārs:

  1. Elv: Turpinot šo dialogu, vēlētos uzsvērt, ka, manuprāt, Latvijas demokrātiskās sistēmas viena no galvenām problēmām ir demokrātiskās pārliecības vājums – no vēlētāja līdz politiskajiem līderiem. Ta ir nevis valsts institucionāla problēma, bet gan sabiedrībā valdošo ideju satura jautājums. Šis demokrātiskās pārliecības vājums izpaužas vairākos veidos:
    - Vienkāršā zināšanu trūkumā par to, kā funkcionē demokrātijas mehānismi modernā, attīstītā Rietumu tipa demokrātiskā, tiesiskā valstī,
    - Salīdzinošā zemā politiskās ētikas standartā, par ko Jūs jau rakstījāt iepriekš,
    - “Vienkāršo” pilsoņu demokrātiskās stājas un drosmes trūkumā, argumentatīvi aizstāvēt savu pārliecību. Sakarīgu politiska diskusija privātā lokā mums bieži aizstāj gaušanās par valdību vai tumsonīgi spriedelējumi.

    Interesanti ir tas, ka politiskās elites pārstāvju spriedumi bieži nav daudz nobriedušāki, konstruktīvāki, pārliecinošāki kā “vienkāršo” pilsoņu spriedumi, kuri ikdienā nenodarbojas ar politiku. Tas saistīts ar to, ka politiskā elite mums, no vienas puses, ir ļoti demokrātiska tai ziņā, ka tajā iekļūt ir ļoti viegli, nav nepieciešams iziet garu un grūtu filtrācijas un mācību procesu. Vienkāršoti izsakoties, pie mums par ministru var kļūt jebkurš cilvēks “no ielas”. Iespējams, tas arī ir iemesls, kādēļ mūsu politiskā elite ir patiešām visādā ziņā “tuva” tautai, tuva “vidējam latvietim” (un no demokrātijas un sociālās mobilitātes viedokļa tas ir labi), taču tai trūkst izglītības, pasaules uzskata dziļuma veidošanās procesā un dzīves pieredzes rezultātā iegūtas kvalitātes, tajā skaitā demokrātiskas (ne autoritāras!) līderības spējas, kas nepieciešama, lai varētu pieņemt (un pārliecinoši aizstāvēt) adekvātus lēmumus. Atkal jānorāda, ka šis konstatējums ir tikai relatīvs vispārinājums salīdzinot ar attīstītām demokrātijām, un to nevar attiecināt uz konkrētiem cilvēkiem.

    Par Jūsu ierosināto likumu maiņu: Piekrītu, ka Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu procedūra Satversmē ir regulēta ne visai veiksmīgi. Tādēļ arī nu jau likvidētā Konstitucionālo tiesību komisija savā 2011.gada 10.maija viedoklī par Valsts prezidenta funkcijām Latvijas parlamentārās demokrātijas sistēmas ietvaros (http://www.president.lv/images/modules/items/Viedoklis_10maijs.pdf) lika priekšā atvieglot priekšlaicīgu Saeimas vēlēšanu sarīkošanas procedūru. Diemžēl, tālāka iniciatīva Saeimā izpalika.

    Taču neatkarīgi no tā, ļoti aktuāls ir jautājums par politisko partiju likumdošanas uzlabošanu (tikai nevis ietverot tajā primitīvo priekšlikumu, ka jāpalielina obligātais partijas biedru skaits!). Par to noteikti būtu jārunā vairāk.

    AtbildētDzēst

Visas vecās dziesmas / Stuff