svētdiena, 2015. gada 31. maijs

Varbūt tomēr pilsoņu vēlēts prezidents?

Varbūt tomēr ir vērts padomāt par īstās vēlēšanās vēlēto prezidentu? Man ir četri priekšlikumi šajā sakarā:

1. Pirms jaunās prezidenta vēlēšanu kārtības ieviešanas pārskatīt prezidenta pilnvaras, tās mazinot un padarot prezidentu vēl mazāk ietekmīgu politiski. Tas būtu labs profilaktisks risinājums, lai atspēkotu neizbēgamos politisko bandītu un (=) Kremļa ietekmes aģentu mēģinājumus nozagt šo amatu varas tālākai konsolidācijai savās rokās.

2. Vēlēt prezidentu vienā vēlēšanu reizē ar Saeimas vēlēšanām, lai apvienotu priekšvēlēšanu kampaņas.

3. Punkts 2 varētu apdraudēt partiju lomu Latvijas politikā un tādējādi ļoti negatīvi ietekmēt Latvijas demokrātiju. Lai izvairītos no tā (papildus punktam 1) ir jānosaka, ka prezidenta kandidātus var izvirzīt tikai partijas, kas piedalās parlamenta vēlēšanās. Tas nodrošinās arī to, ka katram prezidenta kandidātam ir izstrādāta programma, jeb politiskais piedāvājums, par kuru viņa/viņš dala atbildību ar viņu izvirzošo partiju. Lai gan vēlēšanas formāli ir atšķirīgas - prezidenta kandidāti sacenšas savā starpā un partijas savā starpā -, tomēr savstarpējā atkarība noteiks gan kandidāta, gan partijas rezultātus vēlēšanās.

4. Kā iepriekš, prezidenta kandidātam ir jāgūst vairāk nekā 50% balsu. Visticamāk vēlēšanu pirmajā kārtā, vairākumu negūtu neviens. Tāpēc ir jāparedz otrā - un pēdējā - kārtā, kurā, kā citās valstīs, piedalās divi visvairāk balsu ieguvušie kandidāti. Šī kārta var notikt arī Saeimā - pieņemsim, pirmajā tās darbības dienā uzreiz pēc Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšanas.

otrdiena, 2015. gada 5. maijs

Blogging. Bija taču labas domas!

Neesmu postojis kopš marta. Nezinu vēl, vai esmu noslēdzis blogera "karjeru" vai tas ir tikai "atvaļinājums". Lai vai kā, negribas vienkārši pazust, nepasakot goodbye.

Pirms neilga laika pēkšņi apjēdzu, ka esmu kļuvis pesimists. Nezinu, vai vecums nāk - it kā par agru, 47 gadi? Nav jaunu iespaidu, - vāros vecos atzinumos un tikai rodu arvien jaunus apstirprinājumus saviem iepriekšējiem secinājumiem.

Pesimists, pesimists. Kāpēc es rakstīju šo blogu? Vai jūs, kas lasāt manu blogu, - jūs - zinājāt, kāpēc jūs to lasījāt? Kaut ko mēģinājāt atrast? Es arī - mēģināju. Ļoti trāpīgi izteicās kāds komentators - tā ir tā ka mana dzeja. Yep, tā ir dzeja. Neesmu dokumentālists, neesmu analītiķis, neesmu filozofs. Ja jums likas simpātiskas vai uzmanības vērtas dažas manas domas - super, liels paldies jums par to!

Tāpēc arī dalījos. Vairs nav tādu domu. Tāpēc vairs nedalos.

Varbūt jums vajadzeja vairāk sazināties ar mani, ļaut man saprast, ko domājāt jūs paši, vairāk šerot? Dzeja sprāgst nost bez iedvesmes, bez atbalsta. Kāpēc neatbalstīt, ja kāda doma šķiet simpātiska? Ja šķiet, kādu domu pat var aizņemties, - kāpēc nenosaukt avotu? Liekas, esmu novērojis, viena otra doma no šī bloga šur tur pavīd. Varbūt, tikai sakritība. Velns ar tām sakritībām, vairs laikam nesakritīs :)

Ok. Biju blogojis bez īpaša atbalsta gadiem. Ja nav, tā nav. Tumsonība uzvar - tad uzvar. Un ne tādā ziņā, ka jūs arī kļūstat tumsoņas, vai es kļūstu. Varbūt ne. Ne visi, ne vienmēr, ne uz visu mūžu, ne pilnībā, ne neatgriezeniski.

Varbūt tumsonības, obskurantisma, naida, nebrīvības epidēmija putiniskās smadzeņu skalošanas rezultātā nevienu neatstāj neskartu, neietekmētu.

Mani tā atsvešina. Es lēni, pamazām, bet nenovēršami zaudeju saikni ar Latviju, izpratni par procesiem un to motīviem, un - interesi. Tad latviski es vairs tikai klausīšos radio raidījumu podkāstus pāris reizes nedēļā, bet pats latviešu valodu vairs neražošu. Tas man bija svarīgs intelektuāls exercise. Esot laba profilakse pret Alzheimer.

Varbūt, kad būs ko pateikt jaunu, kad būšu gudrāks, uzrakstīšu vēl.

Visas vecās dziesmas / Stuff