otrdiena, 2015. gada 22. septembris

Saskatīt cilvēkus. Pirmkārt cilvēkus


Cietsirdīgs, naivs, liekulīgs šarlatāns, kas nespēj saskatīt vienkāršas sakarības un analoģijas.

Kurš tas būtu?

Facebookā 19. septembrī vērsos pie četriem Latvijas politiķiem, Saeimas deputātiem, Alekseju Loskutovu, Andreju Judinu (abi Vienotība), Veiko Spolīti (neatkarīgs) un Borisu Cileviču (Saskaņa). Pie viņiem, jo viņi man ir FB draugos un varbūt šad tad, atvērot FB, viņiem acu priekšā ik pa brīdim pavid arī kāda ziņa no manis. Teiksim, cerībā, ka mans vārds viņiem nav gluži tukša skaņa, kā pilnīgi noteikti pārējiem deviņdesmit sešiem.

Todien es atradu un izliku savā timelineā atbildīgās iestādes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) atgādinājumu par kādu izcili stulbo noteikumu, kas paredz, ka iespēja vienkāršotā kartībā reģistrēt savu Latvijas pilsonību tiem nepilsoņiem, kas pabeidz mācību iestādes ar latviešu kā mācību valodu, saglabājas tikai divus gadus kopš pabeigšanas.

Tas starp citu ir noteikts Pilsonības likumā (jā, tai pašā kas savā 2012/2013. gada etnocentristu uzspiestajā redakcijā ir ieviesis terminu „valstsnācija”, šeit):
12. Persona, kura saskaņā ar šā likuma 21.panta pirmās daļas redakciju, kāda bija spēkā no 1998.gada 10.novembra līdz 2013.gada 1.oktobrim, ieguvusi augstāko izglītību latviešu mācībvalodas izglītības iestādē, līdz 2015.gada 1.oktobrim saglabā tiesības uz atbrīvojumu no latviešu valodas prasmes pārbaudes. (likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2013.)

Uzrakstīju: „Politiķi, re ku jums muļķība, ko labot.”

Nu padomāju, visi četri (varbūt izņemot Andreju Judinu, kurš FB, šķiet, tikpat kā nelieto, bet, iepazīstoties ar viņa uzskatiem klasiskajos medijos, es nešaubos par Andreja adekvātumu un civilizēto attieksmi pret demokrātijas vērtībām) ir bijuši pietiekami pārliecinoši humānās pozīcijas piekritēji bēgļu jautājumā. Visi ir esošie parlamenta locekļi. Divi pat valdošās partijas pārstāvji, viens ir ļoti pazīstams un ietekmīgs lielās opozīcijas (khm) partijas deputāts, un viens arī ir plaši pazīstams, jauns un ļoti enerģisks.

Reakcijas nebija nekādas. Pilnīgi. Nulle. Nekā, necik. Klusums. Acīmredzot pārkarsa mātes plate.

Nav reaģējis arī neviens no pārējiem FB draugiem. Lai gan es to gaidīju, to tā apmēram biju iedomājies, neslēpšu, mani tas patiešām satrauca.

Nieks, viens stulbums, ko izvilka cauri parlamentam čupiņa traibalistu cilvēknīdēju. Nu saņemieties, nu esiet atbildīgi valstsvīri, nu paši taču piekrītat par bēgļiem, ka viņi ir pirmkārt cilvēki, nē? Nu ja pat bēgļi, svešie, tiešām svešie, no ļoti attālajām kultūrām un reliģijām, ar pavisam citu vēsturi, neaizsargātie, pazemotie, apzagtie, tie, kuri paši sevi bombardē, spridzina, spīdzina, piekauj, izsviež no laivām un vagoniem, - ja tie ir pirmkārt cilvēki, ja pret viņiem ir – jā, ir!, protams, ir – jāizturas kā, pirmkārt, pret cilvēkiem, – nu tad loģiski, vai ne?, loģiski ir ar lielu cieņu beidzot sākt izturēties pret pašu līdzcilvēkiem, kas dzīvo tepat mūsu sabiedrībā, kas ir mūsu sabiedrības daļa, kam tāda paša vēsture, kas strādā un uztur šo pašu valsti un tā tālāk. Varbūt ir pienācis laiks saskatīt šajos līdzpilsoņos („nepilsoņi” ir tie paši pilsoņi, tikai viņu pilsonība ir otrās šķiras – bez politiskajām tiesībām, tātad ar ierobežotu brīvību) cilvēkus – pirmkārt, cilvēkus.

Viena doma man ir skarbāka par otru.

Atslēgvārdi ir:
- cietsirdība
- naivums
- liekulība
- nespēja saskatīt vienkāršas sakarības un analoģijas

Jūs satrauc rasisma un neiecietības festivāls Latvijā sakarā ar bēgļiem, kurus latvieši ir redzējuši tikai televizorā? Jūs raucat degunu, klausoties vateņus par neiespējamību sadzīvot ar citu rasu cilvēkiem?

Jā, tas ir pretīgi. Bet ko jūs gaidāt no cilvēkiem, kurus audzināja sovjetos, zombēja visu neatkarības laiku un joprojām audzina un zombē, ka pareizākais problēmu un jautājumu risināšanas veids ir sodīt.

Vienkārši sodīt. Tu esi vainīgs, tāpēc ka tu esi. Tu te esi? Tu esi vainīgs. Tev ir jācieš. Jo tu te esi.

Uzdodiet tagad 2015. gadā sev jautājumu - kāpēc Latvijas sabiedrībā ir 250 tūkstoš cilvēku, kam ir otrās šķiras pilsonība? Vai tas gadījumā nav apdraudējums 1.9 miljona cilvēku lielai sabiedrībai, kurai bezmaz vai katru dienu jāpierāda savu dzīvotspēju?

Vai tas gadījumā neatsvešina cilvēkus no valsts - ne tikai tos otršķirīgos, visus - tas atsvešina visus, jo visi redz to, ka tā aiz kaut kādu stulbo klimakterisko emociju izvirduma varēja izrīkoties ar dzīvajiem cilvēkiem, līdzcilvēkiem, kaimiņiem, kolēģiem, draugiem, ģimenes locekļiem.

Visi redz, ka tā var, vēl joprojām var. Var pazemot, var tīrīt savus klimakteriskos zābakus. Ap cilvēkiem. Turpināt viņus gnobīt. Visi to redz un pūst. Citādi nevar būt.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem notika kāds dziļi amorāls akts - tas pieder vēsturei - bet tas ir steidzīgi jālabo! Tādam jābūt īstermiņa stratēģiskam mērķim. Nu tad, ja jums ir galva uz pleciem. Un arī galvā bez iezombētā sovjetiskā naida ir vēl kaut kas.

Nevar visu uzreiz? Nu nevar, tad nevar. Ņemiet un atceliet vismaz šādu te stulbumu. Ja cilvēks ir mācījies latviski, viņš joprojām būs mācījies latviski pēc trim un trīsdesmit trim gadiem. Un kāpēc gan nepiešķirt viņam pilsonību automātiski bez liekiem birokrātiskiem soļiem? Mums par daudz naudas, lai uzturētu birokrātus nevajadzīgām procedūrām?

Kā vispār 2015. gadā var kāds iedomāties, ka EU valsti piedzimst nepilsoņi - to cilvēku ģimenēs, kuri paši ir dzimuši Latvijā?

Būtu ļoti interesanti uzzināt, ko jūs personīgi saprotat ar vārdu humānisms?

****************************************
Reakcijas sekoja. Šeit var ar tām iepazīties.

trešdiena, 2015. gada 16. septembris

Imigrantu krīze. Ļevaki pret ultrasiem

Imigranti Budapeštā: Let us go to Germany! Bilde: Mark Cardy / Getty

Vēl par imigrantiem. Godīgi, es vairs negaidu latviešu prāta balsi (ejiet nafig visi, kam galvā nekas sarežģītāks par etniskām kakām neienāk prātā - es nerunāju etniskās kategorijās). Varbūt es maldos, bet latviešu intelektuāļi uzskata par pienākumu nostāties ļevaku - sociālistu un kreiso liberāļu - pozīcijās: "Welcome because we bombed you".

Interpretācija - “we love you because we bomb you”… Seriously? Vai varbūt: ”we love you because you bomb yourselves”. Un tad parasti pasaka: “We are exporting violence—hence it only makes sense they are seeking refuge with us.” Seriously?

Man šķiet, tās ir muļķības. Tā, kā viņi paši viens otru sit, dur un pakar, neviens cits izdarīt nevar, negrib un nedara. Mēs neplānojam pievienot sev, izlaupīt vai kā citādi izrīkoties ar Sīriju, Lībiju, Iraku vai Afganistānu. Nē. Es atsakos pieņemt šo „loģiku” – tā „netur ūdeni” un tikai kompromitē jautājuma risināšanu.

Nē, mēs neesam viņiem parādā. Viņi meklē patvērumu pie mums, jo pie mums – plašajā un bagātajā EU – to var atrast. Un viņi te ierodas, tāpēc ka var.

Tātad meklē patvērumu. To ir svarīgi apzināties - patvērumu. Pat ja viņi ir ekonomiski imigranti. Ko tad latvieši nemeklē ekonomisku patvērumu no Latvijas ekonomikas nekonkurētspējas?

Cilvēkam ir jādzīvo, jābaro savi bērni, jānodrošina sava un viņu nākotne. Sēdēt un gaidīt, kad tevi uzsprīdinās? Sēdēt un gaidīt, kad beidzot nodzersi prātu no nekā nedarīšanas, apātijas, depresijas, zaudēsi pēdējo cerību, iesi ielās laupīt, mirsi no bada, noskatīsies, kā cieš tavi bērni…?

Latvieši, saprātīgi būdami – tie, kas var –, nesēž un negaida. Meklē darbu, mobilizējas, pārceļas, negaida no sabiedrības (valsts), kad tā viņus pabalstīs, iziet pasaulē un gūst pieredzi, un pelna, un pabaro. Un labi, ka tā. Labi, ka ir patvērums, kur izdzīvošanas iespējas ir lielākas.

Tieši tāpat ir ar tiem bēgļiem, patvēruma meklētājiem, ekonomiskiem imigrantiem no ārpus-EU valstīm. No human being is illegal.

Es piekrītu - viņi, pirmkārt, ir cilvēki. Tāpat kā es esmu cilvēks. Un jebkurš no tiem, kas šo varbūt lasa, ir cilvēks. Mēs neesam „tautas”, valstis, partijas, etniskās piederības, asins analīzes rezultāti vai baznīcas nosaukums.

Vai Latvijai nevajag darba imigrantus? Oi kā vajag! Latvijai ir absolūti nepieciešama lielāka konkurence darba tirgū - tieši tur, tajos sektoros, kur imigranti varētu arī strādāt. Vajag!

Mums nepatīk, kā tas notiek - agresīvā imigrantu invāzija, neievērojot valsts robežas, paralizējot ierasto kārtību, satiksmi, liekot valstīm ieviest robežkontroli. Tā ir problēma nr. 1, ko var atrisināt politiķi un eksperti.

Vai es gribu, lai imigrantu invāzijas dēļ tiktu atcelta Schengenas robežu šķērsošanas sistēma? Schengen ir viens no visaugstāk vērtētajiem Eiropas integrācijas procesa sasniegumiem. Tas atcēla ne tikai lieko birokrātiju – tas ne tikai ļauj sabiedrībām (valstīm) ieekonomēt uz vairs nevajadzīgās robežkontroles – tas atcēla arī to ikdienišķo pazemojumu, ko, katru reizi šķērsojot robežu, bija jāpiedzīvo katram, pierādot ar papīru, ka tu esi tu pats. Vai es gribu, lai imigranti atceltu manu sasniegumu, atceltu to, ka es jūtos kā mājās visa Eiropā? Nē!

Tātad tā ir problēma, kuru risināšanu man vajadzētu ietekmēt, - jo robežkontroles atkalieviešana ir pret manām un, es ticu, jūsu interesēm. Es negribu atpakaļ cietumā ar (robež)sargiem ik pēc simts kilometriem. Man pietika ar sovjetu bezgaisu.

Nē Schengenas atcelšanai. Jā kārtībai visā EU teritorijā – un, ja iespējams, plašāk. Dziļāk neiešu – jo tad būs atkal jāsit politiķi par nekompetenci un laika vilcināšanu. Demokrātija ir lēna un neefektīva. Bet tas ir labākais, ko cilvēces labākie prāti līdz šim ir izdomājuši sabiedrību pārvaldībai

Taču ir vēl viena problēma, ko mēs paši sev uzburam. Problēma nr. 2. Ļevaki pret ultrasiem. Te nekādi imigranti nepiedalās.

Latvijas nestabilās demokrātijas, vājo demokrātisko tradīciju apstākļos ļevakiem - sociālistiem un kresajiem liberāļiem - nav nekādu izredžu pret ultrakonservatīvajiem. Sabiedrībā - nav.

Politikā ļevaku nav vispār. Tātad Latvijas politiku vada un definē vairāk vai mazāk (ultra vai tomēr apakšbiksēs) konservatīvie. Viņi pārstāv vietējos vateniekus vai Kremli: NA, ZZS, Saskaņa, Sudraba. Vienotā fronte.

Es nešaubos, ka Vienotība savā vairākumā principā ir turpat, tai pašā frontē. Jo ļevaki Vienotība nav. Arī liberāļi - "labejie" liberāļi - viņi nav.

Savā pro-EU retorikā valdība / Vienotība nemaz neapelē pie vērtībām - viņi tādi paši vatenieki, rasisti un ksenofobi, kā tie pārējie. Viņi apelē pie sekām, ka došot pa galvu, ja neņemsim bēgļus – Brisele slikta, ne es!

Būtībā tas ne ar ko neatšķiras no runām, kāpēc Latvijai ir jāieslēdz smadzenes plānojot budžetu, kāpēc Latvijai ir jāievēro normas un regulas - ne tāpēc, ka tas ir prātīgi un ir Latvijas sabiedrības interesēs, nē. Tāpēc ka Brisele mums liekot. Gosh, kāds stulbums. Kāda sīka, bērnišķīga bezatbildība. Ja Latvijas politikā arī ir kāda tradīcija, tā ir sīkās, bērnišķīgās bezatbildības retorikas tradīcija.

Problēma nr. 2 ir bīstama.

Notiek polarizācija, kad intelektuālie un domājušie cilvēki nostājas bezatbildīgo ļevaku pozīcijās. Šī polarizācija noved – nevar nenovest – pie ultrakonservatīvo, daudz bezsmadzeņaināka, daudz bezatbildīgāka, latenti un varbūt pat nelatenti pro-putiniskā gala sabiezēšanas.

Tas nozīmē, ka politiski ieguvēji no šīs polarizācijas ir latenti un nelatenti pro-putiniskie šovinisti, smadzeņu kompostrētāji. Šovji ir tie, kas sevi šobrīd pasniedz par galvenajiem vārtsargiem pret bēgļiem.

Es uzskatu, ka liberāli domājošā cilvēka pienākums šajā situācijā ir skaidrot lietas būtību, palīdzēt demokrātiski domājošiem neieciklēties ļevakismā bēgļu jautājumā un pieprasīt lietišķu un solidāru imigrantu krīzes risināšanu – nekompromitējot EU vienotību, neierobežojot brīvo pārvietošanos EU robežās, un nestiprinot fašistu pozīcijas Eiropā, tai skaitā Latvijā.

Visas vecās dziesmas / Stuff