trešdiena, 2015. gada 16. septembris

Imigrantu krīze. Ļevaki pret ultrasiem

Imigranti Budapeštā: Let us go to Germany! Bilde: Mark Cardy / Getty

Vēl par imigrantiem. Godīgi, es vairs negaidu latviešu prāta balsi (ejiet nafig visi, kam galvā nekas sarežģītāks par etniskām kakām neienāk prātā - es nerunāju etniskās kategorijās). Varbūt es maldos, bet latviešu intelektuāļi uzskata par pienākumu nostāties ļevaku - sociālistu un kreiso liberāļu - pozīcijās: "Welcome because we bombed you".

Interpretācija - “we love you because we bomb you”… Seriously? Vai varbūt: ”we love you because you bomb yourselves”. Un tad parasti pasaka: “We are exporting violence—hence it only makes sense they are seeking refuge with us.” Seriously?

Man šķiet, tās ir muļķības. Tā, kā viņi paši viens otru sit, dur un pakar, neviens cits izdarīt nevar, negrib un nedara. Mēs neplānojam pievienot sev, izlaupīt vai kā citādi izrīkoties ar Sīriju, Lībiju, Iraku vai Afganistānu. Nē. Es atsakos pieņemt šo „loģiku” – tā „netur ūdeni” un tikai kompromitē jautājuma risināšanu.

Nē, mēs neesam viņiem parādā. Viņi meklē patvērumu pie mums, jo pie mums – plašajā un bagātajā EU – to var atrast. Un viņi te ierodas, tāpēc ka var.

Tātad meklē patvērumu. To ir svarīgi apzināties - patvērumu. Pat ja viņi ir ekonomiski imigranti. Ko tad latvieši nemeklē ekonomisku patvērumu no Latvijas ekonomikas nekonkurētspējas?

Cilvēkam ir jādzīvo, jābaro savi bērni, jānodrošina sava un viņu nākotne. Sēdēt un gaidīt, kad tevi uzsprīdinās? Sēdēt un gaidīt, kad beidzot nodzersi prātu no nekā nedarīšanas, apātijas, depresijas, zaudēsi pēdējo cerību, iesi ielās laupīt, mirsi no bada, noskatīsies, kā cieš tavi bērni…?

Latvieši, saprātīgi būdami – tie, kas var –, nesēž un negaida. Meklē darbu, mobilizējas, pārceļas, negaida no sabiedrības (valsts), kad tā viņus pabalstīs, iziet pasaulē un gūst pieredzi, un pelna, un pabaro. Un labi, ka tā. Labi, ka ir patvērums, kur izdzīvošanas iespējas ir lielākas.

Tieši tāpat ir ar tiem bēgļiem, patvēruma meklētājiem, ekonomiskiem imigrantiem no ārpus-EU valstīm. No human being is illegal.

Es piekrītu - viņi, pirmkārt, ir cilvēki. Tāpat kā es esmu cilvēks. Un jebkurš no tiem, kas šo varbūt lasa, ir cilvēks. Mēs neesam „tautas”, valstis, partijas, etniskās piederības, asins analīzes rezultāti vai baznīcas nosaukums.

Vai Latvijai nevajag darba imigrantus? Oi kā vajag! Latvijai ir absolūti nepieciešama lielāka konkurence darba tirgū - tieši tur, tajos sektoros, kur imigranti varētu arī strādāt. Vajag!

Mums nepatīk, kā tas notiek - agresīvā imigrantu invāzija, neievērojot valsts robežas, paralizējot ierasto kārtību, satiksmi, liekot valstīm ieviest robežkontroli. Tā ir problēma nr. 1, ko var atrisināt politiķi un eksperti.

Vai es gribu, lai imigrantu invāzijas dēļ tiktu atcelta Schengenas robežu šķērsošanas sistēma? Schengen ir viens no visaugstāk vērtētajiem Eiropas integrācijas procesa sasniegumiem. Tas atcēla ne tikai lieko birokrātiju – tas ne tikai ļauj sabiedrībām (valstīm) ieekonomēt uz vairs nevajadzīgās robežkontroles – tas atcēla arī to ikdienišķo pazemojumu, ko, katru reizi šķērsojot robežu, bija jāpiedzīvo katram, pierādot ar papīru, ka tu esi tu pats. Vai es gribu, lai imigranti atceltu manu sasniegumu, atceltu to, ka es jūtos kā mājās visa Eiropā? Nē!

Tātad tā ir problēma, kuru risināšanu man vajadzētu ietekmēt, - jo robežkontroles atkalieviešana ir pret manām un, es ticu, jūsu interesēm. Es negribu atpakaļ cietumā ar (robež)sargiem ik pēc simts kilometriem. Man pietika ar sovjetu bezgaisu.

Nē Schengenas atcelšanai. Jā kārtībai visā EU teritorijā – un, ja iespējams, plašāk. Dziļāk neiešu – jo tad būs atkal jāsit politiķi par nekompetenci un laika vilcināšanu. Demokrātija ir lēna un neefektīva. Bet tas ir labākais, ko cilvēces labākie prāti līdz šim ir izdomājuši sabiedrību pārvaldībai

Taču ir vēl viena problēma, ko mēs paši sev uzburam. Problēma nr. 2. Ļevaki pret ultrasiem. Te nekādi imigranti nepiedalās.

Latvijas nestabilās demokrātijas, vājo demokrātisko tradīciju apstākļos ļevakiem - sociālistiem un kresajiem liberāļiem - nav nekādu izredžu pret ultrakonservatīvajiem. Sabiedrībā - nav.

Politikā ļevaku nav vispār. Tātad Latvijas politiku vada un definē vairāk vai mazāk (ultra vai tomēr apakšbiksēs) konservatīvie. Viņi pārstāv vietējos vateniekus vai Kremli: NA, ZZS, Saskaņa, Sudraba. Vienotā fronte.

Es nešaubos, ka Vienotība savā vairākumā principā ir turpat, tai pašā frontē. Jo ļevaki Vienotība nav. Arī liberāļi - "labejie" liberāļi - viņi nav.

Savā pro-EU retorikā valdība / Vienotība nemaz neapelē pie vērtībām - viņi tādi paši vatenieki, rasisti un ksenofobi, kā tie pārējie. Viņi apelē pie sekām, ka došot pa galvu, ja neņemsim bēgļus – Brisele slikta, ne es!

Būtībā tas ne ar ko neatšķiras no runām, kāpēc Latvijai ir jāieslēdz smadzenes plānojot budžetu, kāpēc Latvijai ir jāievēro normas un regulas - ne tāpēc, ka tas ir prātīgi un ir Latvijas sabiedrības interesēs, nē. Tāpēc ka Brisele mums liekot. Gosh, kāds stulbums. Kāda sīka, bērnišķīga bezatbildība. Ja Latvijas politikā arī ir kāda tradīcija, tā ir sīkās, bērnišķīgās bezatbildības retorikas tradīcija.

Problēma nr. 2 ir bīstama.

Notiek polarizācija, kad intelektuālie un domājušie cilvēki nostājas bezatbildīgo ļevaku pozīcijās. Šī polarizācija noved – nevar nenovest – pie ultrakonservatīvo, daudz bezsmadzeņaināka, daudz bezatbildīgāka, latenti un varbūt pat nelatenti pro-putiniskā gala sabiezēšanas.

Tas nozīmē, ka politiski ieguvēji no šīs polarizācijas ir latenti un nelatenti pro-putiniskie šovinisti, smadzeņu kompostrētāji. Šovji ir tie, kas sevi šobrīd pasniedz par galvenajiem vārtsargiem pret bēgļiem.

Es uzskatu, ka liberāli domājošā cilvēka pienākums šajā situācijā ir skaidrot lietas būtību, palīdzēt demokrātiski domājošiem neieciklēties ļevakismā bēgļu jautājumā un pieprasīt lietišķu un solidāru imigrantu krīzes risināšanu – nekompromitējot EU vienotību, neierobežojot brīvo pārvietošanos EU robežās, un nestiprinot fašistu pozīcijas Eiropā, tai skaitā Latvijā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Visas vecās dziesmas / Stuff