otrdiena, 2015. gada 22. septembris

Saskatīt cilvēkus. Pirmkārt cilvēkus


Cietsirdīgs, naivs, liekulīgs šarlatāns, kas nespēj saskatīt vienkāršas sakarības un analoģijas.

Kurš tas būtu?

Facebookā 19. septembrī vērsos pie četriem Latvijas politiķiem, Saeimas deputātiem, Alekseju Loskutovu, Andreju Judinu (abi Vienotība), Veiko Spolīti (neatkarīgs) un Borisu Cileviču (Saskaņa). Pie viņiem, jo viņi man ir FB draugos un varbūt šad tad, atvērot FB, viņiem acu priekšā ik pa brīdim pavid arī kāda ziņa no manis. Teiksim, cerībā, ka mans vārds viņiem nav gluži tukša skaņa, kā pilnīgi noteikti pārējiem deviņdesmit sešiem.

Todien es atradu un izliku savā timelineā atbildīgās iestādes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) atgādinājumu par kādu izcili stulbo noteikumu, kas paredz, ka iespēja vienkāršotā kartībā reģistrēt savu Latvijas pilsonību tiem nepilsoņiem, kas pabeidz mācību iestādes ar latviešu kā mācību valodu, saglabājas tikai divus gadus kopš pabeigšanas.

Tas starp citu ir noteikts Pilsonības likumā (jā, tai pašā kas savā 2012/2013. gada etnocentristu uzspiestajā redakcijā ir ieviesis terminu „valstsnācija”, šeit):
12. Persona, kura saskaņā ar šā likuma 21.panta pirmās daļas redakciju, kāda bija spēkā no 1998.gada 10.novembra līdz 2013.gada 1.oktobrim, ieguvusi augstāko izglītību latviešu mācībvalodas izglītības iestādē, līdz 2015.gada 1.oktobrim saglabā tiesības uz atbrīvojumu no latviešu valodas prasmes pārbaudes. (likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2013.)

Uzrakstīju: „Politiķi, re ku jums muļķība, ko labot.”

Nu padomāju, visi četri (varbūt izņemot Andreju Judinu, kurš FB, šķiet, tikpat kā nelieto, bet, iepazīstoties ar viņa uzskatiem klasiskajos medijos, es nešaubos par Andreja adekvātumu un civilizēto attieksmi pret demokrātijas vērtībām) ir bijuši pietiekami pārliecinoši humānās pozīcijas piekritēji bēgļu jautājumā. Visi ir esošie parlamenta locekļi. Divi pat valdošās partijas pārstāvji, viens ir ļoti pazīstams un ietekmīgs lielās opozīcijas (khm) partijas deputāts, un viens arī ir plaši pazīstams, jauns un ļoti enerģisks.

Reakcijas nebija nekādas. Pilnīgi. Nulle. Nekā, necik. Klusums. Acīmredzot pārkarsa mātes plate.

Nav reaģējis arī neviens no pārējiem FB draugiem. Lai gan es to gaidīju, to tā apmēram biju iedomājies, neslēpšu, mani tas patiešām satrauca.

Nieks, viens stulbums, ko izvilka cauri parlamentam čupiņa traibalistu cilvēknīdēju. Nu saņemieties, nu esiet atbildīgi valstsvīri, nu paši taču piekrītat par bēgļiem, ka viņi ir pirmkārt cilvēki, nē? Nu ja pat bēgļi, svešie, tiešām svešie, no ļoti attālajām kultūrām un reliģijām, ar pavisam citu vēsturi, neaizsargātie, pazemotie, apzagtie, tie, kuri paši sevi bombardē, spridzina, spīdzina, piekauj, izsviež no laivām un vagoniem, - ja tie ir pirmkārt cilvēki, ja pret viņiem ir – jā, ir!, protams, ir – jāizturas kā, pirmkārt, pret cilvēkiem, – nu tad loģiski, vai ne?, loģiski ir ar lielu cieņu beidzot sākt izturēties pret pašu līdzcilvēkiem, kas dzīvo tepat mūsu sabiedrībā, kas ir mūsu sabiedrības daļa, kam tāda paša vēsture, kas strādā un uztur šo pašu valsti un tā tālāk. Varbūt ir pienācis laiks saskatīt šajos līdzpilsoņos („nepilsoņi” ir tie paši pilsoņi, tikai viņu pilsonība ir otrās šķiras – bez politiskajām tiesībām, tātad ar ierobežotu brīvību) cilvēkus – pirmkārt, cilvēkus.

Viena doma man ir skarbāka par otru.

Atslēgvārdi ir:
- cietsirdība
- naivums
- liekulība
- nespēja saskatīt vienkāršas sakarības un analoģijas

Jūs satrauc rasisma un neiecietības festivāls Latvijā sakarā ar bēgļiem, kurus latvieši ir redzējuši tikai televizorā? Jūs raucat degunu, klausoties vateņus par neiespējamību sadzīvot ar citu rasu cilvēkiem?

Jā, tas ir pretīgi. Bet ko jūs gaidāt no cilvēkiem, kurus audzināja sovjetos, zombēja visu neatkarības laiku un joprojām audzina un zombē, ka pareizākais problēmu un jautājumu risināšanas veids ir sodīt.

Vienkārši sodīt. Tu esi vainīgs, tāpēc ka tu esi. Tu te esi? Tu esi vainīgs. Tev ir jācieš. Jo tu te esi.

Uzdodiet tagad 2015. gadā sev jautājumu - kāpēc Latvijas sabiedrībā ir 250 tūkstoš cilvēku, kam ir otrās šķiras pilsonība? Vai tas gadījumā nav apdraudējums 1.9 miljona cilvēku lielai sabiedrībai, kurai bezmaz vai katru dienu jāpierāda savu dzīvotspēju?

Vai tas gadījumā neatsvešina cilvēkus no valsts - ne tikai tos otršķirīgos, visus - tas atsvešina visus, jo visi redz to, ka tā aiz kaut kādu stulbo klimakterisko emociju izvirduma varēja izrīkoties ar dzīvajiem cilvēkiem, līdzcilvēkiem, kaimiņiem, kolēģiem, draugiem, ģimenes locekļiem.

Visi redz, ka tā var, vēl joprojām var. Var pazemot, var tīrīt savus klimakteriskos zābakus. Ap cilvēkiem. Turpināt viņus gnobīt. Visi to redz un pūst. Citādi nevar būt.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem notika kāds dziļi amorāls akts - tas pieder vēsturei - bet tas ir steidzīgi jālabo! Tādam jābūt īstermiņa stratēģiskam mērķim. Nu tad, ja jums ir galva uz pleciem. Un arī galvā bez iezombētā sovjetiskā naida ir vēl kaut kas.

Nevar visu uzreiz? Nu nevar, tad nevar. Ņemiet un atceliet vismaz šādu te stulbumu. Ja cilvēks ir mācījies latviski, viņš joprojām būs mācījies latviski pēc trim un trīsdesmit trim gadiem. Un kāpēc gan nepiešķirt viņam pilsonību automātiski bez liekiem birokrātiskiem soļiem? Mums par daudz naudas, lai uzturētu birokrātus nevajadzīgām procedūrām?

Kā vispār 2015. gadā var kāds iedomāties, ka EU valsti piedzimst nepilsoņi - to cilvēku ģimenēs, kuri paši ir dzimuši Latvijā?

Būtu ļoti interesanti uzzināt, ko jūs personīgi saprotat ar vārdu humānisms?

****************************************
Reakcijas sekoja. Šeit var ar tām iepazīties.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Visas vecās dziesmas / Stuff